Bet nu šodienas tēma ir tāda, ka šodien man centās iestāstīt, KA esmu ļoti daudz dzīvē pazaudējis, jo, ak vai manu vai, neesmu izlasījis NEVIENU Pōķera grāmatu. Jā, un arī tas, ka neesmu lasījis parastās pasakas man nākotnē iegriezīs - sak', ko tad es stāstīšu saviem bērniem.Ļoti jauki, tādā gadījumā mani bērni kļūs par neaudzinātiem slaistiem, lasot Vinniju Pūku, Mumintroļļus un, sasniedzot kaut cik saprātīgu vecumu, lasīs... hmm... ko varētu ieteikt, nezinu, kaut vai to pašu Remarku. Jauka valoda, viegli lasās utt. Vēlāk jau varēs parakāties pa grāmatplauktu un palasīt ko traumējošāku, kaut vai kko no Igo vai Po. Bulgakova M&M gan neļaušu lasīt, lai vispirms izmācās profesiju.
Tā lūk. Tikai tāpēc, ka neesiet dzīvē, burtiskā nozīmē, pieredzējuši pasaules literatūras šedevrus, nebojājiet citiem dzīvi cenšoties pārliecināt, ka Poteriāde un Princese uz zirņa a.k.a. Garā pupa ir viss, no kā sastāv vai arī vajadzētu sastāvēt grāmatu plauktu piedāvājumam.
Bet varbūt arī es neko nesaprotu, neesmu jau arī lasījis tik daudz, lai viennozīmīgi apgalvotu, kas ir labs un kas nē. Patiesībā to arī nedaru, tikai ļoti kaitina dažu indivīdu pārliecība, ka tas, ko viņi iesaka ir zelts, bet viss pārējais ir mēsls.
Sabijos, jo nevarēju atcerēties, kas bija pēdējā grāmata, ko izlasīju. Nevis pārlasīju.
Laikam tas pats M&M. 12tā klasē.
Jau apmēram gadu cenšos saņemties lasīt Nožēlojamos. Ja nebūtu tik bezdievīgi biezas tās divas grāmatas, tad būtu jau sācis...
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru