Runa šoreiz iet par jaunāko no visiem Skroderdienu iestudējumiem, kurā galvenās lomas tēloja jau zināmie un pierastie, kā arī daži jauni un, vismaz man, neredzēti aktieri. Spilgts piemērs būtu Jānis Āmanis, kuru iepriekš vispār nebiju redzējis, bet ar savu tēlojumu ļoti patīkami izcēlās Alekša lomā. Kas zina, tad Aleksim jābūt neizlēmīgam cietējam, kas patiesībā ir visai smaga un grūta loma, ar kuru jaunais aktieris labi tika galā.
Īsumā viss pa vecam, Ābramu spēra gaisā (blīkšķis bija tiešām liels), vecenes vārījās un plosījās, žīdi andelējās un nu jā... viss kā jau Skroderdienās.
Kur varu piesieties - pavisam jaunie trīs līgotāji jeb precīzāk to atveidotāji (vārdos nesaukšu) - Dieva dēļ, izkopiet savu dikciju!! Kad lēkājāt un dejojāt, un dziedājāt vienlaicīgi neko nevarēja saprast.. vai arī esmu pārāk izlutināts pēc pagājušā gada, kad šajās lomās izcēlās tādi lieliski aktieri kā Ančevskis un Lūriņa. Egliens arī laikam tur kaut ko darīja. Un vēl arī Skanis mani izlutināja būdams viens no labākajiem manis redzētajiem Ābramiem.
Pozitīvais tagad - ļoti patika Rogas ideja par noskaņas radīšanu, nebojāšu kādam prieku un neizdarīšu kādam pakalpojumu un neteikšu kā tas viss darījās, bet tas bija perfekti un lieliski, un man ļoti patika.
Patīkami bija atkal skatīt vecos aktierus jaunās lomās viss kopumā izdevās labi.
Dodu 4,6 Kroderus.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru