par kaimiņiem

Sen jau gribējās aizbraukt uz Traķiem un nesen iegūtais transporta līdzeklis pavēra šādu iespēju.
Ko tur daudz stāstīt - izbraucām 14tajā rīta pusē un jau uz melnsila ielas sastapāmies ar pirmo piedzīvojumu, pretī Elvim bija notikusi avārija - notriekts gājējs - kāda kundzīte. Neizskatījās diezko cerīgi.
Citādi diezgan ātri tikām ārā no pilsētas un visai drīz jau bijām Lietuvā. Uzreiz var pateikt, ka ir prom no Latvijas ceļiem, jo kvalitāte ir nesalīdzināma.
Ar neliem starpgadījumiem, kas galvenokārt radās tomtoma neizlēmības un lēnuma dēļ, nokļuvām līdz viesnīcai Europa Stay Hotel, kas ir blakus kkādai multifunkcionālai hallei un kuru no trim pusēm ieskauj... kapi. :)
Viesnīcas recepcija bija patiešām niecīga un arī brokastis nākamajā rītā bija nedaudz apšaubāmas, taču numuriņš bija plašs, adminstratore jauka un laipna, un viss citādi apmierināja. Viesnīcu varu ieteikt auto braucējiem - plaša autostāvvieta un samērā tuvu pilsētas centram. Tikai mazliet jāpaietas un klāt jau autobusa pietura. Ar 73. nokļuvām līdz centram un devāmies tālāk. Viļņa ir jauka, tikai mazliet nepatika, ka Žemaiša jebkāturviņsauca kalna tornis bija padārgs. Izstaigājām un vēlāk vakarā nodevāmies Akropoles pētīšanai. Vakariņas Delano jeb Latvijas Lido analogā raisīja patīkamas sāta izjūtas kuņģa apvidū. Līdz ar to pirmā diena un Viļņas apskate beidzās.
Nākamajā rītā sākām teju 30 km ceļu uz Traķiem. Ātri sasniedzām un sākām meklēt stāvvietas, bet aina nebija iepriecinoša - 3 liti stundā, taču kāds vietējais piedāvāja nolikt mašīnu par 5 litiem kaut uz visu dienu. Viņa dārzā jau stāvēja trīs mašīnas un uzreiz aiz mums piebrauca vēl vesels bars ar poļu valodā runājošiem riteņbraucējiem. Tā neko rūpals.
Izstaigājām iespaidīgo pili, izpeldējāmies, novērtējām vietējos sīktirgotājus, pabraukājām ar laivu un sākām ceļu mājup. Vien pēdējo reizi iegriezāmies iepriekš minētajā tirdzniecības centrā, lai papusdienotu un iepirktu pārtiku.
Ceļojums izvērtās jauks un priekš divām dienām piepildīts. Atliek tikai pieminēt, ka laiks bija ideāls - pirmajā dienā bija apmācies un tieši pēc čekina tik pamatīgi nogāza, ka visa iela applūda. Un nākamajā visu dienu cepināja saule.
Traķus iesaku - maza jauka pilsēta, kurā var pavadīt dažas laiskas dienas.

(vēlāk būs arī kāda bilde, tā kā turiet acis un ausis vaļā)

pasaulīt mīļo!! baigi labi!!

Bet bija arī!

Runa šoreiz iet par jaunāko no visiem Skroderdienu iestudējumiem, kurā galvenās lomas tēloja jau zināmie un pierastie, kā arī daži jauni un, vismaz man, neredzēti aktieri. Spilgts piemērs būtu Jānis Āmanis, kuru iepriekš vispār nebiju redzējis, bet ar savu tēlojumu ļoti patīkami izcēlās Alekša lomā. Kas zina, tad Aleksim jābūt neizlēmīgam cietējam, kas patiesībā ir visai smaga un grūta loma, ar kuru jaunais aktieris labi tika galā.
Īsumā viss pa vecam, Ābramu spēra gaisā (blīkšķis bija tiešām liels), vecenes vārījās un plosījās, žīdi andelējās un nu jā... viss kā jau Skroderdienās.

Kur varu piesieties - pavisam jaunie trīs līgotāji jeb precīzāk to atveidotāji (vārdos nesaukšu) - Dieva dēļ, izkopiet savu dikciju!! Kad lēkājāt un dejojāt, un dziedājāt vienlaicīgi neko nevarēja saprast.. vai arī esmu pārāk izlutināts pēc pagājušā gada, kad šajās lomās izcēlās tādi lieliski aktieri kā Ančevskis un Lūriņa. Egliens arī laikam tur kaut ko darīja. Un vēl arī Skanis mani izlutināja būdams viens no labākajiem manis redzētajiem Ābramiem.

Pozitīvais tagad - ļoti patika Rogas ideja par noskaņas radīšanu, nebojāšu kādam prieku un neizdarīšu kādam pakalpojumu un neteikšu kā tas viss darījās, bet tas bija perfekti un lieliski, un man ļoti patika.
Patīkami bija atkal skatīt vecos aktierus jaunās lomās viss kopumā izdevās labi.

Dodu 4,6 Kroderus.

pirmdienas nakts un otrdienas rīts

Protams - sen nekas nav rakstīts, bet ne bez iemesla.
Diemžēl nevaru veltīt tik daudz laika, cik pašam vēlētos tiem nedaudzajiem, kas mani pazīst, gaida un kur nu vēl lasa to, kas tepat vien tiek rakstīts.

C'est la vie

Nu ja - bet šoreiz es sēžot nakts maiņā varu arī kko patiešām ierakstīt.
Tātad, kas noticis kopš mana pēdējā ieraksta jūlija sākumā...
Nekas daudz - strādāju, vēl joprojām neesmu noslēdzis savas saistības ar augstskolu, pabiju kaimiņzemē, kas atrodas uz dienvidiem un nosacīti piedalījos/redzēju desmitos jauniešu dziesmu un deju svētkus.
Tā kā esmu baigi slinks, visai nogarlaikojies nakts maiņā un pirmdienas nakts solās būt īpaši aizraujoša, tādēļ nerakstīšu vienu garu, bet vairākus īsākus ierakstus par lietām, kuras nesen notikušas vai arī varbūt arī notiks.
Paldies (:

eto maja rubaska b* s*

Jā, manam kreklam (ar uzsvaru uz manam) pielīmēta kkāda birka/uzlīme/velnsviņzinkas, ko nevar dabūt nost. Vispār.
Ko Tallinks iedomājas - tas ir mans krekls!!!

Citādi viss ir labi un jauki.
Izņemot to, ka gandrīz jau 2 mēnešus atpakaļ caur ebay pasūtītais Ipod Touch vēl nav atnācis. Jau sarakstīju pilnas ausis šiem ar sūdzībām, redzēs ko atbildēs.
Citādi nekas īpašs nav noticis, atskaitot protams vasaras iestāšanos - ārā ir karsts, iekšā ir karsts, pa nakti ir karsts un visur citur arī ir karsts! YES!!!
Pasauļojos, apdegu, nokasījos, sadziju, atkal varu iet sauļoties!!!
Nav tikai ar ko - kas tā par lietu - pirmā brīvdiena pēc zināma laika un nav neviens, kas sastādītu kompāniju, a tad, kad jāstrādā, tad visi činkst, ka neesmu pieejams. Life ain't fair..

Nesen biju uz pilnmetrāžas filmu A-komanda. Laba, nevaru piesieties, ar vecajiem aktieriem būtu vēl labā, (redz', atradu kur piesieties), bet iesaku visiem noskatīties. Būs laiks, iemetīšu kādu recenziju.

Labi, man laiks tīties kārtot lietas un varbūt mazliet iebrūnēt.