the word 'fuck' should only be used as a verb

Atkal nakts darbā, atkal kādas dzīvības pazīmes blogā.

Pats galvenais notikums ir jaunais kalendāra mēnesis - ir iestājies septembris, kas daudziem ir jauns sākums. Man šogad vēl nē, bet nākamgad noteikti ar devīto gada mēnesi sāksies kas jauns.
Toties šogad man ar septembri atsāksies vecais jaunās vēsmās, proti, atsākšu dzīvot patstāvīgi pēc dažu nedēļu ciemošanās pie mammas. Pirmā nakts lielajā gultā aizvadīta, bet nekas vēl nav izkrāmēts, ko es arī centīšos novilkt pēc iespējas ilgāk. Savā ziņā patīkami dzīvot pa savam, nebūt nevienam uz kakla, bet atkal viss jādara pašam/iem. Bet tas tā. Cerams, ka pc arī drīz būs kārtībā. Jā - jaunais multimediju atskaņotājs uzvedas ļoti labi, paldies par apvaicāšanos, tikai youtube video blenžšana cauru nakti baigi rij akumulatoru.

Vēl kāds liels spīdīgs jaunums, nākamās nedēļas vidū došos uz pilsētu, kurā neesmu bijis kopš... vai nu pamatskolas beigām vai vidusskolas sākuma - Stokholmu. Pilsēta, kura ir no retajām, kurā jutos patiešām apmaldījies. Šoreiz visam jābūt daudz labāk, pateicoties Tallink uzņēmumā aizvadītajiem, nu jau pieciem, mēnešiem. A klases kajīte vien ir ko vērta. Kaut tik laiks lolotu ar puslīdz pieņemamiem apstākļiem. Par pašu ceļojumu gan vēlāk, gan izstaigāsim Gamla Stan.

Esmu sācis skriet - mazpamazām gribu ieiet ritmā un līdz decembra beigām sākt regulāri skriet 20 km. Tad jau redzēs kā būs, priekš pirmās reizes bija tā neko, 6km 41 minūte, neriskēju skriet vairāk. Ir plānots nākamgad piedalīties vairāk kā vienā skrējienā, taču tikai uz ziemas beigām varēšu pateikt vai skriešu 21 vai visus 42 km. Aktīvi meklēju līdzskrējējus īsajām distancēm, tā kā skriet gribētāji laipni aicināti.

Biju uz "The Expendables". Brutāli laba, kā vecie bojeviki. Piecas acis Mikijam par asarām.

eto maja rubaska b* s*

Jā, manam kreklam (ar uzsvaru uz manam) pielīmēta kkāda birka/uzlīme/velnsviņzinkas, ko nevar dabūt nost. Vispār.
Ko Tallinks iedomājas - tas ir mans krekls!!!

Citādi viss ir labi un jauki.
Izņemot to, ka gandrīz jau 2 mēnešus atpakaļ caur ebay pasūtītais Ipod Touch vēl nav atnācis. Jau sarakstīju pilnas ausis šiem ar sūdzībām, redzēs ko atbildēs.
Citādi nekas īpašs nav noticis, atskaitot protams vasaras iestāšanos - ārā ir karsts, iekšā ir karsts, pa nakti ir karsts un visur citur arī ir karsts! YES!!!
Pasauļojos, apdegu, nokasījos, sadziju, atkal varu iet sauļoties!!!
Nav tikai ar ko - kas tā par lietu - pirmā brīvdiena pēc zināma laika un nav neviens, kas sastādītu kompāniju, a tad, kad jāstrādā, tad visi činkst, ka neesmu pieejams. Life ain't fair..

Nesen biju uz pilnmetrāžas filmu A-komanda. Laba, nevaru piesieties, ar vecajiem aktieriem būtu vēl labā, (redz', atradu kur piesieties), bet iesaku visiem noskatīties. Būs laiks, iemetīšu kādu recenziju.

Labi, man laiks tīties kārtot lietas un varbūt mazliet iebrūnēt.

sorry Garfīld

Es neko neteikšu 9tā maija sakarā, daudz jau ir teikts un gan jau, ka vairums zina manu nostāju šajā jautājumā. Labāk atturēšos vai arī "it's gonna get ugly".

Šodien arī māmiņu diena, apsveicāt jau savējās? Malacīši :)

Darbā viss samērā mierīgi - secinu, ka man patīk "english" kamēr šie ir skaidrā. It īpaši, ja brauc ar Audi R8.
Smukiņš, tikai par laimi man rīt nav jāstrādā, jo viens jefiņš blakus piebāza savu mazo dumjo mašīnīti tik tuvu, ka durvis atvērt nav iespējams.
Haha - nabaga Māris.

Čaļi sakarīgi, no Birmingemas, piegāja visam ar humoru un ir tik patīkami dzirdēt normālu angļu valodu, nevis lauzīto suomu vai svīdiš.



Nu jā, sorry, ka tik sūdīgas bildes, vienīgais, kas bija līdz, tas bija mobilais.










Vēl mums bija pāris incidenti ar "aktu" sieviešu tualetē, kurā Ingus čalim burtiski nocēla meiču.

Un kronis protams bija ap deviņiem no rīta, kad izčekojās pāris manāmi iereibuši āksti, kas pat nevarēja savākt burtus vienkopus, lai nomurminātu 'minibar'.
Tajā pat laikā atnāca paziņojums, ka 5tajā stāvā gaitenī izsists spogulis. Operatīvi atradām vainīgo, kas protams bija neviens cits, kā jau iepriekš minētais uzdzīvotājs. Sauksim viņu par Stīvenu no Beļģijas.
Ierakstā skaidri redzams, ka Stīvens no Beļģijas ar elkoni izsit spoguli un tad novelkas lejā uz recepciju. Diemžēl visai kompānijai maksājums bija cash, taču atradām kredītkartes numuru no booking.com un piestādījām smuku rēķinu. Šķiet, ka nevaru atklāt cik tieši.
Reizēm šķiet, ka Dievs tomēr ir - jo pēc kāda laiciņa hauskīpings atrada pasi. Pasē rakstīts Stīvens no Beļģijas. Jēj. Double jēj.
Nekur tālu netiks. :D

Jā, par virsrakstu.
Vakariņās bija lazanja.
Sorrī - galīgi negāja pie sirds.

algas diena

...ir laba diena un šī pat bija diezgan interesanta, un piedzīvojumiem bagāta.
Atklāju, ka Tallink nekrāpjas un godīgi ne tikai maksā nodokļus, bet arī skaita nakts stundas. Nāis.

Bet tas ir otršķirīgi, šodien bija pamatīgs iebraukums (kkur 200 cilvēki) un piedevām vēl izbraukums, un tāpēc šodien strādāju divatā ar Ivanu un recepcijā vēl divi veči - Krišs ar Jāni, tā kā šodien kārtīga vīru brigāde. :)

Protams, ka divatā jautrāk, izklaidējām viens otru un izpalīdzējām, tas ir - Ivans izpalīdzēja man - vajadzēja uz pāris stundām paspēt aizlaist uz Brīvzemnieka ielu un novadīt aerobikas nodarbību. Veiksmīgi viss notika un pat iekļāvos laika limitā. Pozitīvi, visnotaļ.

Neliela dzeramnauda arī sanāca, bet citādi šodiena nebija nekas īpašs. Tikai uz vakara pusi dažiem savajadzējās ziedus - pirmais uzdevums rīta agrumā (pusastoņos) man būs sameklēt bodi, kurā var dabūt lētas un labas rozes. Sarkanas. 9 vai 11.
Vismaz labāk kā iepriekšējo reizi, kad vajadzēja 10.

Viss, jāgatavojas rītdienai - būs jautri, kad visi, kas šodien iebrauca brauks prom, rīt hoķis, rozes jāmeklē utt.

Galda lampas gaismā visi zefīri izskatās vienkrāsaini.

virsstundas

Nē, vēl gan nestrādāju virsstundas, vismaz ne darbā un par atalgojumu.

Kad slimojam un tai pat laikā cenšamies kko darīt vai velkamies uz darbu/skolu/jebkur ķermenis strādā virsstundas un izsūc no sevis visu pēdējo suslu.

Bet tas bija vakar. Lai nečakarētu pats sev smadzenes sākšu hronoloģiski apgrieztā secībā.

Otrdiena.
30.03.
Šodien bija otrā apmācību diena manā tīri burtiski topošajā darba vietā.
SIA Tallink Hotel Riga laikam atrodas Elizabetes ielā 14, vēl gan tur viesnīcas nav. Ir tikai logi, rosīgi darbinieki un montieri, un izkārtnes, kas vēsta, ka atklāšana laikam būs 15.aprīlī.
Nu jā... bet tas nav tik svarīgi, tas tik informācijai.
Bet ko tad es tur daru? Jau otro dienu no 14tiem līdz 18tiem man tur notiek apmācības. Sēžu pie kompja, klausos ko viens igaunis (par viņu vēlāk) stāsta un rāda un projektora. Programma saucās opera, esot pati krutākā viesnīcu apkalpojošā programma un visām modernākajām viesnīcām tāda ir.
Nu tad tā, pagaidām tikai spēlējamies, vadam iekšā fake info un izmēģinām visu uz nebēdu. Kā pievienot vai atcelt bukingu, nodot nouts hauskīpingam, uztaisīt pārtī, ja tur piedalās cilvēki no atsevišķiem bukingiem/istabām, visādi pekedži un vēl viskautkas biezā slānī. Sorry par slengu, bet es pat necenšos vairs aizdomāties kā tas ir latviski. Lieki teikt, ka igaunis ar mums kontaktē in english. Programma baigi gudrā un nāksies vien šo izmantot, un pareizi, citādi būs ziepes.
Citādi šodien bija patīkama diena un nevarēju daudz sūdzēties, protams, salīdzinot visu ar vakardienu.

Pirmdiena.
29.03.
Jau iepriekšējā vakarā sajutu, ka kkas nav ok. Pavisam ne ok. Vai tā bija pica vai kartupeļi ar vistu, ko paspēju aprīt pēc desmitiem vakarā, bet vēders bija pilns un aizštopējies kā vēl nekad.
Rezultāts - praktiski negulēta nakts, no rīta nelabums un vēdersāpes. Pat kuņģa pilieni dzerti trīs reizes dienā īpaši nepalīdzēja.
Brokastīs ieēdu vien biezpiena sieriņu un mazliet tējas, pirmā nodarbība jau sports un pēc astoņiem jau sākās aktivitātes. Šorīt gan neierasti sev sēdēju maliņā un neilgi pirms nodarbības sākšanās uzgāju augšā pamīties.
Jutu, ka nebūs labi. Ja tikai būtu sāpējis vēders, tad neko. Paskrietu, uzsistu adrenalīnu un būtu ok, bet parādījās arī nelaba dūša un vājums. Nu labi, sākās nodarbība, šoreiz ķēdes/apļa treniņš, paskrēju mazliet un dažus rīkus izpildīju, bet pie muguras treniņa palika pavisam draņķīgi. Aizgāju uz ģērbtuvi un tur arī paliku. Savā ziņā pat gribēju izvemties, lai ir miers un tīrs kuņģis. Nu ja.. nodarbība drīz jau beidzās un nācās tikt mājās, pa ceļam vien ar grupas biedriem iegriezāmies kojās, bet arī tur dabūjām kurvīti.
Kāpēc? Pastāstīšu, kad būs skaidrāks ar fizioterapeitu priekšnesumiem.
Un tālāk jau bēdu lejas turpinājās mājās, kamēr nācās doties uz darba vietu. Iepazinos tur arī vēl dažiem kolēģiem. Edgars, Ervīns, Dace, Dace un blondīne (sorry, bet nekādi neatceros vārdu). Vispār baigais labirints tur pagrabā. Otrdien jau bija vieglāk atrast ceļu.
Pēc dažiem neziņas mirkļiem atradām (ar Edgaru) īsto telpu, kur tad viss notikšot. Izrādās, ka mūs mācīs klikšķināt. Dīvaini, jo parasti jau to veic administratori nevis šveicari, kaut gan ko var zināt. Par sliktu jau nenāks. Sākumā nodarbību vadīja Andrejs, bet vēlāk vadību pārņēma igaunis vārdā Aivar(s). Ja pirmais bija solīds, ar uzvalku un izskatījās kā tiešām IT speciālists, tad Aivars bija tāds nu... vairāk viņš man atgādinātu mūzikas veikala pārdevēju - apaļīgs, nepārāk kārtīgiem matiem, lielu bārdu, kas līdz ar zodu paliek vēl garāka un tērpts viņš arī bija maikā utt. Bet viņš tik un tā labāk stāsta - mazāk liekvārdības un ātrāk arī palaida. :D
Neko daudz nedarījām, lielāko daļu Andrejs nopļurkstēja par to, cik svarīga programma un cik svarīgi ar to mācēt apieties. Doch! Savadījām tikai pāris profilus iekšā un viss.
Un vēlāk vakarā atkal neko neizdarīju jau iepriekšminēto, vēdera izraisīto, ciešanu dēļ. Slinkums jau arī nepalīdz protams.
Pieminēšanas vērts, ka vakara pusē mazliet aizgāju atlaisties. Bet pamodos es ap pusdivpadsmitiem. Čoini nu.

P.S. Laiks bija ļoti labs, tiešām var teikt, ka ir iestājies pirmais zaļais laiks pēc baltās un bargās ziemas.

Svētdiena
28.03.
Pelēka diena vistiešākajā nozīmē.
Visu dienu lija un izdomājām, ka derētu aizvilkties uz spici un pārbaudīt vai ir tur, kas pērkams. Atradām pelēku plašķa mēteli, bet par tādu cenu, kura prasās pēc Lieldienu apgraizīšanas. Gaidīsim ar cerībām. Neceru gan...
Drīz pēc ieiešanas rimi radās spožā doma par picu, sapirkāmies sastāvdaļas un nokļuvuši mājās ķērāmies (es gan neķēros, nepārprotiet, man nav ne jausmas kā cept picu) pie pagatavošanas. Pieēdāmies, pačučējām mazliet un jāatzīmē, ka šajā dienā sākām spēlēt facebook spēlītes.:D
Jau vakarā jutu, ka nebūs labi, kaut gan piedevām nopirku tik garšīgas lietas.

Sestdiena
27.03.
Atpūtas diena, nekas īpaši derīgs netika izdarīts, redzēta viena filma "Up in the Air" ar Džordžu. Nebija ne vainas.
Pakšņājām dārzu mazliet - notīrījām sniegu no rozēm un kkādiem lakstiem. Tas jāprasa īpašniekam no kādiem, zinu tikai to, ka atsaldēju rokas. Vē!
Pagulējām dzīvoklī un tas arī praktiski viss.

Piektdiena
26.03.
Bija jābūt divās vietās vienlaicīgi. Izvēlējos angļu valodu RSU. Abi ar Jurģi dabūjām 9. Pff..
Gādīgā Anastasija neaizmirsa un atgādināja par apmācībām, kas sāksies pirmdien. Jābūt.
Nu un vēlāk uzstādīju kārtējo šīgada rekordu skriešanas attāluma ziņā. Gribētos ticēt, ka esmu jau tagad gatavs skriet pilnu distanci, bet atkārtošos teikdams, ka jābūt pacietīgam. Pašam tad arī būs vieglāk.
Attālums 15.5km. Laiks 1h 37min. Vairāk šeit.

Bet tagad - back to future.
Rīt trešdiena!

tromboflebīts

Vai zinājāt, ka līdzekli, ko mūsdienās lieto pret tromboflebītu un trombožu terapijā, un kuru sauc par varfarīnu, kādreiz izmantoja par žurku indi?

Ko tik cilvēki mūsdienās nedara?! Labprātīgi lieto žurku indi. Un to pat nezina, jo, protams, neviens ārsts neko tādu viņam nemaz negrasās atklāt. Ja pats vispār to zina.

Tas viss, ņemot vērā, ka jūs vispār zināt, kas ir trombs, kā tas veidojas un ko var izraisīt. He, gan jau atcerieties no vidusskolas bioloģijas, ka bija tādi vismazākie asins ķermenīši. Tagad tos pat nesauc par šūnām, jo tiem nav kodolu, tagad sauc vienkārši par asins daļiņām.

Un zinot to visu varam iedomāties, kas notiek ar žurku, kad tā notiesā ēsmu+nāvējošu varfarīna devu. Žurkai parādās vispārēja iekšējā asiņošana un īpaši trakos gadījumos žurka var pat uzpūsties! To protams es tik tikko izdomāju, bet varētu būt viens fēins skats.
Labi, nav ko baidīt mazus bērnus ar šitādām ģeķībām, visiem jau nav jāzina farmakoloģija

Vakar pabildējos, ziniet, jauna frizūra un tā. Parasti gan tā nedaru.

Šodien pabiju jaunajā Tallink viesnīcā, gatava vēl nav, bet izskatās jau smuki.
Redzēs kā būs manā jaunajā darba vietā, nākamnedēļ sākšu apmācīties un iepazīties ar apkārtējiem, un apkārtni.

gnarl kill

Re kā, pāris dienas nekas nav rakstīts un jau dīvaina sajūta...
Nu tad tā - nekur nebiju/neesmu pazudis, tikai vajadzēja padarīt šādas tādas lietas. Fizikālās medicīnas raksts/pētījums/referāts nobeigts un pagalam. Ieskaitīts! :)
Bet ar to viss nebeidzas, vēl palikusi funkcionālā novērtēšana ar tās nelaimīgo zinātnisko pētījumu. Pusē jau vismaz ir, tālāk tikai jāapkopo un jāsakārto.

Laikapstākļi šodien jauki, pavēss, bet solītais lietus izpalika. Līdz svētdienai sola jau kāpumu līdz +8ºC. Bez nokrišņiem.
Gribētos ticēt, pat ļoti. Draugiem lapa jau čivina. Pavasaris galvā.

Paspēju aiziet nomērīties Tallink formas tērpiem.
Vispār bija vesela epopeja.
Kr. Barona ielas beigās jeb 119. numurs aiz pašas skolēnu pils ir baigā sēta ar novērošanas kamerām, kur rakstīts "skolēnu formas tērpi" un ieejot pa vārtiem uzraksts: "bez caurlaidēm ieeja aizliegta". Nu labi, ja nu esmu klāt tad jau apbridīšu pa perimetru apkārt, varbūt kāds izskrien ārā vicinādams vāli.
Apgāju vienreiz apkārt, atnācu atpakaļ. Neviena nav.
Tikai uzraksts, kur bija rakstīts kkas saistīts ar metinājumiem.
Labi. Nonācu sākumpunktā, bija vēl tur durvis, bet tā kā tur bija rakstīts "Nepiederošām personām aizliegts", tad nemaz nemēģināju.
Iegāju pie tiem pašiem skolēnu formas tērpiem. Un kur gadījies kur ne "19tā telpa - Pro Fashion" Yes!
Uzrāpos norādītajā otrajā stāvā un atklāju, ka tur ir tikai tumšs gaitenis ar novērošanas kameru, kas skatās tieši man virsū.
Durvis pa labi ciet. Durvis pa kreisi ciet. Tālāk gaitenis vispār neapgaismots. Vienīgi vēl redzēju, ka durvīs pa labi piedāvā masāžu. Skaitot pēc kārtas, durvis pirms masāžas šķita pareizās. Pieklauvēju un atvēris durvis ieraudzīju.. tualeti.
Nu moins! Pilnībā apjucis atkāpos atpakaļ līdz kāpnēm. Paldies Visaugstākajam nāca palīdzīga dvēsele un norādīja, ka ateljē atrodas pirmajā stāvā tikai zem cita nosaukuma "Neja & Ko". Vienreizēji!
Cilvēks ar jaukajām rokām vārdā Igors mani ātri nomērīja un varēju doties tālāk savās gaitās. Tad jau redzēs kādi šie būs - aizdomas, ka tumši zili. Palūrēju vien uz šveicara amata sarakstu, bez manis tur vēl bija 4 cilvēki.
Tālāk biju olimpijā un sapirkos visādas garšīgas lietas, bet tas vairs nav svarīgi.
Rīt eju slēgt līgumu!

Novilku kaut ko jaunu. Radiohead - In Rainbows.
Patika gandrīz viss. It īpaši otrais disks.

Vai jums jau ir kāds teicis, ka nākamā Jackass filma būs 3D!

Nevaru izdomāt vai iet drīzumā uz teātri.. Dailē interesanti piedāvājumi: "Ja mana sieva to uzzinās..." un "Versaļas kods".

Laikam viss... ja ienāks prātā vēl kas, tad gan jau uzrakstīšu.