viss nāk un aiziet tālumā

Un vasara ir galā.
Tā vienkārši.

Kārtējais big sorry par ilgo leyofu, pieņemsim, ka biju atvaļinājumā, kurā daudz un dikti strādāju. Apsolos atkal rakstīt ar zināmu regularitāti.
Pēdējais ieraksts bija par ciemošanos pie kaimiņiem, bet šoreiz vairāk ģeneralizēti sniegšu ieskatu pēdēja laika aktivitātēs (drausmīgi sarežģīti izteicos, bet ko var gribēt pavadot trešo nakti pēc kārtas darbā).

Tātad ir augusta beigas, skats aiz loga uz debesīm un peļķēm! vairs nav tik tīkams kā dažas nedēļas iepriekš un vispār dzīve ir iegājusi pelēcīgā rutīnā, kuru iztraucē vien īslaicīga pārvākšanās pie mammas un daži citi nebūtiski sīkumi.
Rīgas svētki atnāca un pagāja, viss ko redzēju bija viena ļotene, kas uzlidoja gaisā brīdī, kad stāvēju tramvaja pieturā.
Noskatījos vasaras iespējams labāku filmu - pirmsākumu, šķiet, ka sāku cienīt Di Kaprio par ko man pašam ir neliels kauns, bet nu Nolans vēl joprojām ir starp maniem iecienītākajiem.

Savādāk man nav ko stāstīt, jo vēl arvien neesmu izlēmis par savu akadēmisko nākotni. Līdz ar to es turpināšu strādāt, krāt naudiņu un plānot nākotni.
Un atsākšu skriet.