pirmdienas nakts un otrdienas rīts

Protams - sen nekas nav rakstīts, bet ne bez iemesla.
Diemžēl nevaru veltīt tik daudz laika, cik pašam vēlētos tiem nedaudzajiem, kas mani pazīst, gaida un kur nu vēl lasa to, kas tepat vien tiek rakstīts.

C'est la vie

Nu ja - bet šoreiz es sēžot nakts maiņā varu arī kko patiešām ierakstīt.
Tātad, kas noticis kopš mana pēdējā ieraksta jūlija sākumā...
Nekas daudz - strādāju, vēl joprojām neesmu noslēdzis savas saistības ar augstskolu, pabiju kaimiņzemē, kas atrodas uz dienvidiem un nosacīti piedalījos/redzēju desmitos jauniešu dziesmu un deju svētkus.
Tā kā esmu baigi slinks, visai nogarlaikojies nakts maiņā un pirmdienas nakts solās būt īpaši aizraujoša, tādēļ nerakstīšu vienu garu, bet vairākus īsākus ierakstus par lietām, kuras nesen notikušas vai arī varbūt arī notiks.
Paldies (:

eto maja rubaska b* s*

Jā, manam kreklam (ar uzsvaru uz manam) pielīmēta kkāda birka/uzlīme/velnsviņzinkas, ko nevar dabūt nost. Vispār.
Ko Tallinks iedomājas - tas ir mans krekls!!!

Citādi viss ir labi un jauki.
Izņemot to, ka gandrīz jau 2 mēnešus atpakaļ caur ebay pasūtītais Ipod Touch vēl nav atnācis. Jau sarakstīju pilnas ausis šiem ar sūdzībām, redzēs ko atbildēs.
Citādi nekas īpašs nav noticis, atskaitot protams vasaras iestāšanos - ārā ir karsts, iekšā ir karsts, pa nakti ir karsts un visur citur arī ir karsts! YES!!!
Pasauļojos, apdegu, nokasījos, sadziju, atkal varu iet sauļoties!!!
Nav tikai ar ko - kas tā par lietu - pirmā brīvdiena pēc zināma laika un nav neviens, kas sastādītu kompāniju, a tad, kad jāstrādā, tad visi činkst, ka neesmu pieejams. Life ain't fair..

Nesen biju uz pilnmetrāžas filmu A-komanda. Laba, nevaru piesieties, ar vecajiem aktieriem būtu vēl labā, (redz', atradu kur piesieties), bet iesaku visiem noskatīties. Būs laiks, iemetīšu kādu recenziju.

Labi, man laiks tīties kārtot lietas un varbūt mazliet iebrūnēt.

nu pagaidi, es esmu igaunis

Heute treff ich einen Herrn
Der hat mich zum Fressen gern
Weiche Teile und auch harte
stehen auf der Speisekarte

Esmu gan tikai igaunis n-tajā pakāpē un tas vispār ir citāts no darba, kurā viens no mūsu ziemeļu kaimiņiem ļoti lēni aizpildīja reģistrācijas kartiņu, taču visumā ļoti atbilstoši, jo pēdējais ieraksts bija vien maijā.


Ja kādam interesē, tad man iet labi. Strādāju un vispār esmu aizņemts cilvēks. Vēl šonedēļ apmeklēju vislabāko (un sev pirmo) grupas ballīti. Piedabūjām pat Kasīti atvērties, kas tiešām ir liels pārsteigums (kas zina, tas sapratīs). Bildes arī drīz varēs apskatīt.
Visā tajā ir gan rūgtums, jau iepriekšējā nedēļā skaļi izteicu domas, kas mocīja jau labu laiku - ka laiks pamest pašreizējās mācības, jo jūtu... drīzāk saprotu, ka tas nav priekš manis un nespēju iedomāties kā ko tādu varētu darīt visu mūžu. Par laimi ir dažas domas par to, kur mācīšos tālāk. Un tas ir pozitīvi. :)
Trešdien ar senu un ļoti labu draugu bijām izbraukumā ar riteņiem uz Bolderājas molu, lieliska vējaina diena ar kolosāliem viļņiem, arī no šī pasākuma būs bildes, tik vien kā rīt jānostrādā kārtējās 12 stundas. Darbā viss mierīgi - turpinām krāt dzeramnaudas. Vakar laikam bija rekords, pāri par 20 lašiem! :)
Un pats galvenais šīs nedēļas notikums ir, ka esmu pārvācies kopā ar dārgo kundzi jaunā miteklī. Jauns gluži nav, bet mums toties ir. Ir dažas nepilnības (visvairāk izjūtu CS3 trūkumu :D ), bet visumā esmu apmierināts, ka sācies jauns posms šajā dzīvē, kas nestāv uz vietas.


Ar labunakti un drīzumā būs vēl daži ieraksti par šīm un citām tēmām!

Rīga sporto un es arī

Mazliet pēc pusdesmitiem tika dots starts 20. Rīgas maratonam.
Es arī skrēju.
Pusmaratona distanci.

Pusmaratons

21 098m

Finiša laiks 1:47:04
Čipa laiks 1:46:14
437. vieta kopvērtējumā savā distancē (no 2170 skrējējiem)
363. vieta vecuma grupā VPP
397. vieta starp sava dzimuma pārstāvjiem
Vidējais ātrums 11.84 km/st (5.07 min/km)

Un tātad statistiku mazliet pie malas - par šīsdienas piedzīvoto.

Mazliet aizkavējos pirms izbraukšanas - noteipoju savus noberztos kāju pirkstus, ar lielām pūlēm piespraudu numuru, saliku mantiņas maratona EXPO iegūtajā maisiņā un devos uz sabiedriskā transporta pieturu. Ar dažiem maznozīmīgiem starpgadījumiem tikām līdz krastmalai un sāku iejukt skrējēju pūlī. Tik daudz cilvēku nebija vienkopus bijis kopš dziesmu svētkiem. Pa ceļam sastapu pazīstamos no āģ, kas gan skrēja minimaratonu.

Mazliet pasildījos un tad jau pienāca arī starts, vispirms vienotības kilometram, tad minimaratonam un visbeidzot nopietnie skrējēji varēja izmēģināt trasi. Kā rāda rezultāts, tad tos pārdesmit metrus līdz starta līnijai mīņājos teju veselu minūti. Blakus esošais sportists gan nodarbojās ar dīvainām lietām - iepēra sevi ar nātrēm. Nu ja, kas katram.

Uzreiz pēc starta bija jau gaidāmais baigais ņudzeklis, bet par laimi biju izskrējis trasi un zināju, kas ir sagaidāms.

Diemžēl nevaru komentēt nekādas izjūtas skrējiena laikā, jo tas viss jau pagaisis no atmiņas, bet neliela vilšanās bija neoperatīvā ūdens stendu apkalpošana. Pirmo reizi ieraut kādu H₂O dabūju vien starp 10to un 11to kilometru, taču tas nebūtu nekas, ja saule tā necepinātu. Neesmu pieradis dzert, taču gaidāmajā karstajā vasarā līdzbraucējiem noteikti būs jāņem kāds šķidrums līdzi. Pozitīvs atklājums bija Powerade dzēriens, kas bija ļoti patīkami enerģiju piedodošs. Taču otrais negatīvais bija līdzjutēju kūtrums - tieši to, kas bija atnākuši un stāvēja gar malām - atskaitot patiešām aktīvos aktīvistus pie Rātslaukuma pārējie tikai stāvēja un skatījās. Gaidīju mazliet vairāk entuziasma. Bet tas tā, nākamreiz būs jāsavāc lielāks savējo pulks, kas paklaigās!
Atceros, ka bija viens neliels vājuma punkts, bet neatceros īsti kur. Šķiet, ka uz tilta vai kkā tā, stāvums no Rīgas puses uz vantinieka ir ievērojams - kā kalnā jākāpj.
Saules spīdēšana bija jauka pārmaiņa, jo visas citas reizes šogad skrēju, kad laiks bija apmācies.
Bruģi es tiešām neciešu, tā bija elle. Visjaukāk laikam tomēr skriet bija pa Valdemāra ielu un tiltu, var just to brīvības sajūtu.

Noskrienot pēdējo reizi no tilta sāku jau kāpināt tempu, parādījās arī aktīvāki atbalstītāji un nogriežoties finiša taisnē uzlikās tāda fiksā mūzika, ka kājas pašas gāja uz priekšu. Sanāca tāds spurts, ka vairākus apdzinu kā stāvošus! Tikai dažus soļus pirms finiša jutu, ka aiziet ciet elpa - tādas sajūtas bija pirmo reizi, daudz netrūka, lai tāds uzrāviens beigtos slikti.

Medaļa, rozīte, maisiņš - braucam mājās.

Atliek tikai pieminēt, ka skrējiens bija super, viss bija super un ar nepacietību gaidu nākamo.

Tikai vēl mazliet par rezultātu - vidējais ātrums sanāca par veselu minūti ātrāk kā parasti (5 min/km); rezultāts tikai par divām (reāli vienu) atpalika no tā, kas tikai rādījās sapņos ievērojami pārsniedza minimālo cerēto (2h).

Tā lūk. Tiekamies uz ceļa.

diena -1

Tātad rīt lielā diena - Nordea Rīgas maratons.
Starts 9:25, izbraucam pirms astoņiem.
Paēsts ir, mantiņas saliktas, viss sakārtots, mūzika sagatavota.
Esmu gatavs skriet un noskriet labi.
Nekā cita svarīga man nav ko pavēstīt.
Lai veicas!