the word 'fuck' should only be used as a verb

Atkal nakts darbā, atkal kādas dzīvības pazīmes blogā.

Pats galvenais notikums ir jaunais kalendāra mēnesis - ir iestājies septembris, kas daudziem ir jauns sākums. Man šogad vēl nē, bet nākamgad noteikti ar devīto gada mēnesi sāksies kas jauns.
Toties šogad man ar septembri atsāksies vecais jaunās vēsmās, proti, atsākšu dzīvot patstāvīgi pēc dažu nedēļu ciemošanās pie mammas. Pirmā nakts lielajā gultā aizvadīta, bet nekas vēl nav izkrāmēts, ko es arī centīšos novilkt pēc iespējas ilgāk. Savā ziņā patīkami dzīvot pa savam, nebūt nevienam uz kakla, bet atkal viss jādara pašam/iem. Bet tas tā. Cerams, ka pc arī drīz būs kārtībā. Jā - jaunais multimediju atskaņotājs uzvedas ļoti labi, paldies par apvaicāšanos, tikai youtube video blenžšana cauru nakti baigi rij akumulatoru.

Vēl kāds liels spīdīgs jaunums, nākamās nedēļas vidū došos uz pilsētu, kurā neesmu bijis kopš... vai nu pamatskolas beigām vai vidusskolas sākuma - Stokholmu. Pilsēta, kura ir no retajām, kurā jutos patiešām apmaldījies. Šoreiz visam jābūt daudz labāk, pateicoties Tallink uzņēmumā aizvadītajiem, nu jau pieciem, mēnešiem. A klases kajīte vien ir ko vērta. Kaut tik laiks lolotu ar puslīdz pieņemamiem apstākļiem. Par pašu ceļojumu gan vēlāk, gan izstaigāsim Gamla Stan.

Esmu sācis skriet - mazpamazām gribu ieiet ritmā un līdz decembra beigām sākt regulāri skriet 20 km. Tad jau redzēs kā būs, priekš pirmās reizes bija tā neko, 6km 41 minūte, neriskēju skriet vairāk. Ir plānots nākamgad piedalīties vairāk kā vienā skrējienā, taču tikai uz ziemas beigām varēšu pateikt vai skriešu 21 vai visus 42 km. Aktīvi meklēju līdzskrējējus īsajām distancēm, tā kā skriet gribētāji laipni aicināti.

Biju uz "The Expendables". Brutāli laba, kā vecie bojeviki. Piecas acis Mikijam par asarām.

nu pagaidi, es esmu igaunis

Heute treff ich einen Herrn
Der hat mich zum Fressen gern
Weiche Teile und auch harte
stehen auf der Speisekarte

Esmu gan tikai igaunis n-tajā pakāpē un tas vispār ir citāts no darba, kurā viens no mūsu ziemeļu kaimiņiem ļoti lēni aizpildīja reģistrācijas kartiņu, taču visumā ļoti atbilstoši, jo pēdējais ieraksts bija vien maijā.


Ja kādam interesē, tad man iet labi. Strādāju un vispār esmu aizņemts cilvēks. Vēl šonedēļ apmeklēju vislabāko (un sev pirmo) grupas ballīti. Piedabūjām pat Kasīti atvērties, kas tiešām ir liels pārsteigums (kas zina, tas sapratīs). Bildes arī drīz varēs apskatīt.
Visā tajā ir gan rūgtums, jau iepriekšējā nedēļā skaļi izteicu domas, kas mocīja jau labu laiku - ka laiks pamest pašreizējās mācības, jo jūtu... drīzāk saprotu, ka tas nav priekš manis un nespēju iedomāties kā ko tādu varētu darīt visu mūžu. Par laimi ir dažas domas par to, kur mācīšos tālāk. Un tas ir pozitīvi. :)
Trešdien ar senu un ļoti labu draugu bijām izbraukumā ar riteņiem uz Bolderājas molu, lieliska vējaina diena ar kolosāliem viļņiem, arī no šī pasākuma būs bildes, tik vien kā rīt jānostrādā kārtējās 12 stundas. Darbā viss mierīgi - turpinām krāt dzeramnaudas. Vakar laikam bija rekords, pāri par 20 lašiem! :)
Un pats galvenais šīs nedēļas notikums ir, ka esmu pārvācies kopā ar dārgo kundzi jaunā miteklī. Jauns gluži nav, bet mums toties ir. Ir dažas nepilnības (visvairāk izjūtu CS3 trūkumu :D ), bet visumā esmu apmierināts, ka sācies jauns posms šajā dzīvē, kas nestāv uz vietas.


Ar labunakti un drīzumā būs vēl daži ieraksti par šīm un citām tēmām!

mākslinieks

Mana jaunā iesauka.
Forši.
Nepietika ar "topiņš". Kaut gan šoreiz iesauku deva augstskolas pasniedzēji. Labi, saiģot.

Sen nekas nav rakstīts, bet attaisnojums tāds, ka man ir bijis ļoti daudz darāmā - starp ieskaitēm/eksāmeniem un augstskolām, un darbiem nav bijis laika nekādām sociālām aktivitātēm.
Tik vien kā mazliet paskriet (pirmo reizi šogad pieveicu 19,5 km, juhū) un... tas arī būtībā viss, ā - nepāris reizes aizbraucu ar veļosipēdu līdz jūrai un atpakaļ.
Šodien biju uz maratona expo Revalā, tīri tā neko. Domāju, ka būs vairāk cilvēku tur. Man piešķirts '3321' numurs, jauki tumšā zaļā krāsā. Vēl visādus krāmiņus iedeva (vitamīnus, atlaižu kartes utt.). Esmu nokomplektēts svētdienas startam 9:25.
Vēl tikai palikusi neliela dilemma par apģērba un apavu izvēli, un mīklainā atbalstītāju lieta - vēl nezinu kas nāks un tā. Bet tas arī nav kritiski būtiski.

Šodien tika veikta ķirurģiskā operācija manai mammai. Tās cena liktu pat frizierim pasmaidīt vai greizi noskatīties. 3Ls. Tā neko.

Kas vēl jauns?
Pasūtīju vienu verķīti, nākamnedēļ jābūt klāt. Tad nu uz laiku būs miers no tehniskiem un mehāniskiem brīnumiem.

Pirmo reizi mūžā laikam nācās izturēt 17h darba dienu nonstopā. Vauvaviuva, bet nav tik briesmīgi - uz beigām jau tīri jautri bija.

Rīt darbs, tā kā ar labunakti.

briest pārmaiņas blogā

sorry Garfīld

Es neko neteikšu 9tā maija sakarā, daudz jau ir teikts un gan jau, ka vairums zina manu nostāju šajā jautājumā. Labāk atturēšos vai arī "it's gonna get ugly".

Šodien arī māmiņu diena, apsveicāt jau savējās? Malacīši :)

Darbā viss samērā mierīgi - secinu, ka man patīk "english" kamēr šie ir skaidrā. It īpaši, ja brauc ar Audi R8.
Smukiņš, tikai par laimi man rīt nav jāstrādā, jo viens jefiņš blakus piebāza savu mazo dumjo mašīnīti tik tuvu, ka durvis atvērt nav iespējams.
Haha - nabaga Māris.

Čaļi sakarīgi, no Birmingemas, piegāja visam ar humoru un ir tik patīkami dzirdēt normālu angļu valodu, nevis lauzīto suomu vai svīdiš.



Nu jā, sorry, ka tik sūdīgas bildes, vienīgais, kas bija līdz, tas bija mobilais.










Vēl mums bija pāris incidenti ar "aktu" sieviešu tualetē, kurā Ingus čalim burtiski nocēla meiču.

Un kronis protams bija ap deviņiem no rīta, kad izčekojās pāris manāmi iereibuši āksti, kas pat nevarēja savākt burtus vienkopus, lai nomurminātu 'minibar'.
Tajā pat laikā atnāca paziņojums, ka 5tajā stāvā gaitenī izsists spogulis. Operatīvi atradām vainīgo, kas protams bija neviens cits, kā jau iepriekš minētais uzdzīvotājs. Sauksim viņu par Stīvenu no Beļģijas.
Ierakstā skaidri redzams, ka Stīvens no Beļģijas ar elkoni izsit spoguli un tad novelkas lejā uz recepciju. Diemžēl visai kompānijai maksājums bija cash, taču atradām kredītkartes numuru no booking.com un piestādījām smuku rēķinu. Šķiet, ka nevaru atklāt cik tieši.
Reizēm šķiet, ka Dievs tomēr ir - jo pēc kāda laiciņa hauskīpings atrada pasi. Pasē rakstīts Stīvens no Beļģijas. Jēj. Double jēj.
Nekur tālu netiks. :D

Jā, par virsrakstu.
Vakariņās bija lazanja.
Sorrī - galīgi negāja pie sirds.

pieci velni baznīcā

Kā man iet?

Neteikšu.
Uz priekšu jau iet.
Vārdos neaprakstāmas sajūtas pārņem, kad pēc 12 stundu garas nakts maiņas pārvelcies mājās ar bronhīta simptomiem un lieliskām iesnām. Un pēc tam noguli no deviņiem līdz pieciem.

Pa ceļam autobusā iekāpa kontrole. Svētdienā, astoņos no rīta. Bet es laikam izskatījos beigts, jo mani pat nepārbaudīja. Ha - inyourface!

Patiesībā man nav ko teikt, vakar pamodos ar sēcošiem bronhiem un pilnībā aizliktu degunu. Vajadzēja skriet, bet to es izdarīšu rīt. Būs jācer, ka tas neizsūks no manis pēdējo dzīvību, jo parīt atkal darbs - visa diena. Bet es nečinkstu un nesūdzos, darbs ir darbs un dzīve ir dzīve. Jāpieņem tas, kas ir. Pat ja reizēm ir grūti un gribās pagulēt siltā gultiņā, netaisīt brokastis.

Maziem solīšiem tuvojos tehniskajiem upgreidiem, kad būs klāt, tad uztaisīšu i' fotosesiju, i' garu un plašu pārstāstu. Tikai būtu jācenšas iekļauties ~200 Ls no manas puses un vēl vismaz 150 no mecentāta, tad finansiālie līdzekļi būs izsmelti uz kādu laiku (līdz nākamajai algai).

Atziņas, kas pārņem un neliek mieru atnākot mājās no darba/skolas/prombūtnes un tagad sēžoties pie galda ir, ka pa dienu ienāk prātā tik daudz labas domas un idejas, par kurām varētu rakstīt, bet tagad viss ir pagaisis. Vēl viens iemesls minētajiem uzlabojumiem.

Bet būs labi, veselība atgriezīsies, būs atkal viss kārtībā.

Smuks laiks ārā, paliek pat žēl, ka neeju ārā ar kameru un netveru pavasari.

4z

..es špikoju, bet nu labi..

Vai esiet pamanījuši, ka ir daži maršruti, kas pilnībā (vismaz man) neatšķiras un kkādā mistiskā veidā tiek arī dīvaini saukti?! Piemēram, autobuss, kas iet pa ceturtā busa maršrutu, bet saucas "4z". Nevarēja vienkārši par piekto nosaukt un mazliet pamainīt maršrutu, lai interesantāk?

Bet tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka pēdējās dienas ir bijušas ļoooti aizņemtas! Pat neveicu nedēļas vidus īso skriešanas aplīti. Toties rīt būs šogad pirmais 18km skrējiens, kaut nu izdotos bez problēmām.
Vakar bija pēdējā diena alternatīvās komunikācijas mācībā, atbildēju parādus un viss ok - ieskaitīts.
Pēc tam uz darbu. Pēdējās dienās šiem esot gājis jautri, viens plikais nakts vidū izdomājis iziet ārā paelpot svaigu gaisu! Naktī no ceturtdienas uz piektdienu šiem esot ieslēgusies ugunsdzēsības trauksme, jo kāds virtuvē kko piededzinājis. Esot ieskrējis sesks lobijā... un atklāšana bija tikai pirms nedēļas :D bet visādas trakas lietas jau gadījušās.
Šodien un vakar mazliet pastrādājām, secinājums, ka vienatnē ir baigi grūti. Praktiski netiek galā. Vakar vismaz ar dzeramnaudām neskopojās ļautiņi.

Divu viesmīļu saruna ēdnīcā par bērnības dienu seriāliem/multenēm:
(ļoti saīsināta versija)
- "...bija trīs seriāli - MakGaivers, Lesija un kkāds suņu policists.."
- "..bija kkāds less un lesija... un zilais kosmosā..."
- "pirmais zilais kosmosā?"
- "nē, paga - fantomass?"
(palīdzība no zāles)
- "ā, 'fantodroms' un 'ness un nesija'"
(ar šito dialogu tika sasmīdināti pilnīgi visi ēdnīcā pusdienojošie)

Jautri mums iet, nesūdzos pagaidām.

Šovakar atrādījāmies cienījamajam komponistam Ramiro Real no Spānijas, parīt ieraksts radio ēkā.
 12tos. Pēc tam mēģinājums Hammera dzimšanas dienas svinību dziesmām un 20tos sākas nakts maiņa.
Reālā Reāla reālie gabali šodien mēģinājumā skanēja jau nu tā... šķidri un haotiski, bet es teikšu, ka vainīgas dziesmas.
Trešdien koncerts Biedrības namā, viena studentu/pensionāru biļete man vēl ir, ja kāds vēlas piesakās, tikai brīdinu, ka dziesmas nav nekādas jestrās. Sākas 18tos, šķiet, ka baltajā zālē. Dziedāsim arī E.Samta dziesmas.
Uz tikšanos un ar labunakti.

lēnais igauņu lifts

Jā, es strādāju un pat nezinu ar ko lai vispār sāku stāstīt.

Šoreiz sākšu ar pirmo nakti, kad man bija nakts maiņa.
Tas bija otrdienas vakars, maiņa sākās 20tos un ir 12h gara jeb līdz 8iem no rīta. Iepazinos ar dažiem apkārtējiem, divas reizes nācās sadarboties ar jauko automašīnu novietošanas sistēmu - vienreiz uz augšu, otrreiz uz leju.

Sistēma tāda - kāds ziņo, recepcija vai apsargs, ka gaida mašīna, kuru jānovieto. Tālāk parādam vadītājam, kur jābrauc, paņemam garāžas pacēlāja pulti+atslēgu, skrienam uz vārtiem, paceļam barjeru un ielaižam mašīnu iekšā. Tālāk atveram pacēlāja vārtus, ielaižam mašīnu iekšā, palūdzam izkāpt no mašīnas un aizveram vārtus. Tad ejam lielo līkumu atpakaļ līdz recepcijai, braucam lejā ar liftu un ejam uz garāžu, aizejam līdz vārtiem, nolaižam mašīnu un atveram vārtus. Ļaujam klientam noparkoties un pavadām atpakaļ uz recepciju.

Ja divas mašīnas, tad no problemo, ja pilna garāža, tad iepriekšminētā procedūra sagādā pilnu pakaļu problēmu. Es atvainojos.
Visādi citādi nakts starp otrdienu un trešdienu pagāja mierīgi, daži vadības vīri vēlējās dabūt šampanieti numuriņā, bet tā kā atklāšana vēl nebija bijusi, tad tas nebija gan atļauts, tomēr četrus šampjus ar lielām pūlēm šie izspieda. Jā, jautātāju sauca par Urmasu. :D Tas arī viss. Visā visumā, garlaicīga nakts un pret rītu reāli sāku migt ciet.
Pa dienu par laimi bija tikai viena nodarbība, kurā pussnaudā piedalījos.

Bet otrā nakts... jau ejot iekšā sapratu, ka būs jautri. Mūzika skan, buss pie durvīm stāv. Uzģērbju formu un eju uz lobiju - cilvēku pilns un visa kā vēl vairāk. Nu ok, katram izbraucējam tika dāvināta dāvaniņa (iekšā divas končas) un voučers. No sākuma pastāvēju pie tām, vēlāk noinstruēja mani pie garderobes, rūpēties, lai visi var saņemt savus mētelīšus. Tā arī tur stāvēju, klausījos atklāšanas balles skaņās, vēroju apkārtni un kad deviņos otrs šveicars aizgāja, tad pašam par visu bija jārūpējas, bet nebija tik traki. Tikai pa brīdim kādam ko vajadzēja, nolikt mašīnu vai kko citu izdarīt. Vakaram pārtopot par nakti darbinieku palika arvien mazāk, līdz palikām mēs recepcijā trīs, apsargs un divi bārmeņi. Jā, un apkopēja. Bet ballētāji vēl nevarēja rimties, kādi astoņi dirnēja pie bāra līdz kādiem pieciem.
Atvieglojums gan bārmeņu, gan mūsu sejās bija liels, kad šie beidzot beidza jāņot un spēja aizvilkt savas miesas prom. Un drīz jau sākās nākamās klapatas - neatceros vairs precīzi, bet, šķiet, ka piecos jau bija pirmie wake up calls. Agrie putniņi jau sāka klīst pa viesnīcu. Ieslēdzu saunu pirms sešiem, tas tā.. arī nekādu problēmu, taču vislielāko bardaku rada sistēmas nevēlēšanās sadarboties, arī printeris tāds niķīgs, neparocīgi darba galdi un skapji un vēl daudzi citi sīkumi, kas nepavisam nav interesanti.
Rīti jauki viesnīcā, jo galvenās durvis pavērstas uz austrumiem, rīta saule spīd pa taisno iekšā caur stikloto lobiju.
Nu jā... pa dienu atkal bija viena nodarbību, kur protams nebiju nekādus mājas darbus izpildījis un aizgāju kā uz baznīcu.
Bet ir ok. Tikai rokas trīcēja, acis pamatīgi iekaisušas un kājas tādas grīļīgas.

Bija arī brīvdiena, piektdien atpūtos mazliet, izgulējos līdz 11tiem, un pa dienu paskrēju. Laiks un laikapstākļi bija normāli, patīkami. Ja nebūtu pārguris no divām nakts maiņām, tad būtu perfekti.

Nu tad šodien bija tāda pirmā parastā darba diena - no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Darba šodien pa pilno, nāk visādi no visurienes, recepcijā pilnīgs bardaks, ar parkingiem arī, bagāžā arī. Dabūjām ar Māri šodien pamatīgi noskrieties un šķiet, ka rīt būs tāpat.
Šovakar Metallica koncis, bariņš somu metālistu aiznesās. Bariem vajadzēja parkingu, ātri vien aizpildījām viesnīcas vietas un tad vajadzēja rādīt kā tikt uz Origo vai kur tur... es pat nezinu. Bagāžas nodalījumā tik daudz gribēja savus krāmus likt, ka no numuriņiem nebija nekādas jēgas, katrs pats nāca un rādīja savu somu, atlika tikai salīdzināt ar numuriņiem.
Ko es no šodienas ieguvu... nedaudz dzeramnaudas.. hihi, daudz pieredzes ļoooti sāpošas pēdas, jo manas kurpes ir tizlākais, kas vien var būt. Ūn ko vēl...jā, ēdiens, vismaz darbiniekiem, Tallinkā ir ārkārtīgi labs. Patiešām prieks aiziet vakariņās. Neteikšu, kas bija šovakar citādi jums vēl saskaudīs, bet mēli var norīt ;)

Īsumā tas tā kā viss, protams, stāstīt var daudz un dikti, bet tad jau jūs pajautāsiet ;)
Un par sporta pedagoģijas fizioterapeitu priekšnesumu vēlāk, kad būšu dabūjis video un sataisījis visas bildes, tagad tikai izlases kārtībā draugos dažas ieliku.

Ar labunakti un veiksmi, rīt darba diena vēl, es eju mērcēt kājas un atpūsties!

gnarl kill

Re kā, pāris dienas nekas nav rakstīts un jau dīvaina sajūta...
Nu tad tā - nekur nebiju/neesmu pazudis, tikai vajadzēja padarīt šādas tādas lietas. Fizikālās medicīnas raksts/pētījums/referāts nobeigts un pagalam. Ieskaitīts! :)
Bet ar to viss nebeidzas, vēl palikusi funkcionālā novērtēšana ar tās nelaimīgo zinātnisko pētījumu. Pusē jau vismaz ir, tālāk tikai jāapkopo un jāsakārto.

Laikapstākļi šodien jauki, pavēss, bet solītais lietus izpalika. Līdz svētdienai sola jau kāpumu līdz +8ºC. Bez nokrišņiem.
Gribētos ticēt, pat ļoti. Draugiem lapa jau čivina. Pavasaris galvā.

Paspēju aiziet nomērīties Tallink formas tērpiem.
Vispār bija vesela epopeja.
Kr. Barona ielas beigās jeb 119. numurs aiz pašas skolēnu pils ir baigā sēta ar novērošanas kamerām, kur rakstīts "skolēnu formas tērpi" un ieejot pa vārtiem uzraksts: "bez caurlaidēm ieeja aizliegta". Nu labi, ja nu esmu klāt tad jau apbridīšu pa perimetru apkārt, varbūt kāds izskrien ārā vicinādams vāli.
Apgāju vienreiz apkārt, atnācu atpakaļ. Neviena nav.
Tikai uzraksts, kur bija rakstīts kkas saistīts ar metinājumiem.
Labi. Nonācu sākumpunktā, bija vēl tur durvis, bet tā kā tur bija rakstīts "Nepiederošām personām aizliegts", tad nemaz nemēģināju.
Iegāju pie tiem pašiem skolēnu formas tērpiem. Un kur gadījies kur ne "19tā telpa - Pro Fashion" Yes!
Uzrāpos norādītajā otrajā stāvā un atklāju, ka tur ir tikai tumšs gaitenis ar novērošanas kameru, kas skatās tieši man virsū.
Durvis pa labi ciet. Durvis pa kreisi ciet. Tālāk gaitenis vispār neapgaismots. Vienīgi vēl redzēju, ka durvīs pa labi piedāvā masāžu. Skaitot pēc kārtas, durvis pirms masāžas šķita pareizās. Pieklauvēju un atvēris durvis ieraudzīju.. tualeti.
Nu moins! Pilnībā apjucis atkāpos atpakaļ līdz kāpnēm. Paldies Visaugstākajam nāca palīdzīga dvēsele un norādīja, ka ateljē atrodas pirmajā stāvā tikai zem cita nosaukuma "Neja & Ko". Vienreizēji!
Cilvēks ar jaukajām rokām vārdā Igors mani ātri nomērīja un varēju doties tālāk savās gaitās. Tad jau redzēs kādi šie būs - aizdomas, ka tumši zili. Palūrēju vien uz šveicara amata sarakstu, bez manis tur vēl bija 4 cilvēki.
Tālāk biju olimpijā un sapirkos visādas garšīgas lietas, bet tas vairs nav svarīgi.
Rīt eju slēgt līgumu!

Novilku kaut ko jaunu. Radiohead - In Rainbows.
Patika gandrīz viss. It īpaši otrais disks.

Vai jums jau ir kāds teicis, ka nākamā Jackass filma būs 3D!

Nevaru izdomāt vai iet drīzumā uz teātri.. Dailē interesanti piedāvājumi: "Ja mana sieva to uzzinās..." un "Versaļas kods".

Laikam viss... ja ienāks prātā vēl kas, tad gan jau uzrakstīšu.