aprīlis, pirmais

Ne par godu datumam (šodien vispār nekas sevišķs nenotika, vienīgais, kas centās izjokot bija draugiem lapa un arī tas viņiem neizdevās. katru gadu paliek arvien trulāki..), bet biju uz kino.

Pirms kāda laika pasūtīju airBaltic aizstāvēto baltic miles karti un lielākais joks tāds, ka tieši tajā dienā, kad taisos izmantot viņu piedāvāto brīvbiļeti uz kino, šī mazā, jaukā kartīte atčāpo uz manu pasta kasti.
Labas lietas arī reizēm notiek :)


Un tātad es biju uz kino.
Jāpiemin, ka neesmu no lielajiem kino skatītājiem, tas ir, gājējiem uz kino, jo filmas man tiešām patīk un dažādas piedevām. Bet esmu pārāk izlepis un eju skatīties tikai ļoooti labas filmas, kas savukārt nozīmē, ka, proti, uz kino eju reti, jo attiecīgi tikpat reti ir filmas, par kurām ir vērts maksāt naudu. Bet tā kā šovakar bija par brīvu jebkura filma, jebkurā laikā un... nu vienkārši par brīvu, tad izvēlējos Bērtona "Alise Brīnumzemē".
Protams, arī grāmatu es neesmu lasījis, diemžēl šāda literatūra nemaz nav manā gaumē. Saku "diemžēl", jo, par spīti visam šī, kopā ar citām zināmām pasakām, ir kā obligātā literatūra.

Lai nu kā - filma.
Tika ieteikta kā laba, Bērtons un pietam 3D. Šķiet, ka gadā nav piemērotāka datuma, kad pirmo reizi izbaudīt 3D brīnumus. Bet par specefektiem vēlāk.
Tagad palasot kas un kā patiesībā ir Alise nevaru saprast pašu Timu, viņš ir uztaisījis kko līdzīgu Alisei, bet viņai jau ir 19 gadi un tā ir otrā reize, un vēl viņš ir sakombinējis citas Luisa Kerola grāmatas šajā vienā?
Atkārtošu, neesmu neko lasījis un vienīgais priekštats par Alisi man ir, ka viņai ir laikam zila kleita, blondi mati, viņa iespējams iekrīt alā ar spoguļiem? un dzer tēju.
Es pats labi saprotu, ka neesmu liels šāda žanra piekritējs, bet nu... man pat nesanāca liela izklaide. Nesapratu apsēstību, ka visiem ļaunajiem ir jādur acī un vispār likās viss pārāk... sačubināts, pārkrāsots un... dīvains. Pat nemāku izteikties.

Viszinošajā wikipēdijā atradu, ka veids kādā Alise skaitās rakstīta ir "literārais nonsenss", kas ietver arī to dīvaino zilbju mocīšanu. Pilnīgi piekrītu - nonsenss. Kas mani izbrīnīja, ka tāds vārds kā Satjē arī ir minēts pie šā paša nonsensa autoriem/rakstniekiem... labi, vatever, viņš ir komponists un viņa gimnopēdijas man ļoti patīk.

Kas man patika - Deps bija labs, pilnīgi ķerts, bet, šķiet, ka nav cita aktiera uz pasaules, kas varētu šādi notēlot. Jā, un protams gaistošais češīras kaķis bija ekselents. Citādi nepavisam nebiju impressed (atkal latviešu valodā nav analoga).

Arī 3D lika vilties. Nav jau tā, ka slikts, bet varēja būt mazliet gaišākas tās brilles un nebija tik "īsti", cik biju gaidījis.

Secinājums - lai tagad nesāktu nepamatoti nozākāt 3D, noteikti būtu jāredz Avatars. Kas visticamāk nenotiks, he he..
Neradās vēlme izlasīt Alisi, kas, protams, gan jau, ka nebija Bērtona primārais mērķis, bet nekādīgi arī neuzlabojās viedoklis par fantāzijas žanru kopumā, vai nu vizuāli vai rakstiski. Ja kāds grib šādu veida bulšitismu, lai no vāka līdz vākam izlasa Bulgakova M&M. Tur atradīsiet tik daudz absurdu lietu un fantāzijas, ka ausis novītīs.
Bet mani uzskati literatūrā pārsvarā atšķiras - vēl joprojām uzskatu, ka labākās bērnu grāmatas ir par Pūkiem un Muminiem.

Lai jūsos vairojas lasītprieks un atcerieties jaunību!