viesnīcas slapjie sapņi

(fiktīva saruna, kura varēja arī notikt.. līdzīga arī bija)

- Forši! Tagad smaržošu pēc šampja!
- ??!??
Kas tad šoreiz?
- Nu viss ok, gājām uz numuriņu, viens svīdiš lūdza šampi numuriņā, bet Zigis jau bija aizdevies ar visiem šampaniešiem un ratiem. Nācās pasūtīt tieši no restorāna, bet vairs nav neviena kas aiznestu. Norīkojām Olgu un man kā šveicaram jāpavada. Ejam un... nezinu, kas tieši notika, bet viss kā domino - glāzes, pudele, paplāte, siena, viss pa zemi, pudele sašķīst, šķidrums pa zemi un, protams, ka man uz biksēm. Jēj!
- Malači!
- Vāi ne? Toties tikai viena no četrām glāzēm saplīsa! :)

Jau varbūt redzējāt, ka bija vārds "šoreiz" izcelts.
Tas par to otro lielo notikumu, jo dažas dienas pēc atklāšanas mums sāka.. tecēt griesti!
Tā lūk. Iesākumā no ugunsdzēsības smidzinātāja, bet pēc tam arī no tuvākās griestu lampas. Ļoļiks (tehniķis Ļevs) kko tur sabakstīja, paspējām vēl apciemot suit numuriņu, kas bija tieši virs notikuma vietas un viss beidzās ar diviem izurbtiem caurumiņiem piekaramajos griestos, un no istabenes palienētiem spaiņiem apakšā. Kā būs tālāk man nav ne jausmas un cik labi, ka man par to nav jāuztraucas.

Citādi šodien bija jau daudzmaz kārtība gan recepcijā, gan ar parkingu, gan arī ar bagāžām.

Vēl viens stāsts varētu būt par saunu un burbuļvannu. Protams, neviens mums (šveicariem, kas slēdz iekšā to uzparikti) nevar pateikt, ka jāieslēdz arī džakūzī, lai uzsiltu ūdens. Forši!
Vismaz tagad zināsim.

Vai jau teicu, ka mūs lieliski baro? Pateikšu vēlreiz - jā, mums ir lieliska ēdnīca, kur ēdamo laikam gatavo restorānā.

Turpinām krāt dzeramnaudas, pamazām pamazām un gan kkas sakrāsies. :)