Nu bet paradoksāli.
Pat Mērfijs lepotos.
Dienā, kad jājūtas svarīgam un jālīksmo... es saplēsu savu mīļāko, pietam vienīgo, krūzi.
No tea for me.
Viss, es eju gulēt, man vienreiz pietiek.
Tas ir pat sliktāk, nekā aizmirst pašam savu jubileju. Ticiet man, tā ir gadījies..
Uzdāvināsi man krūzi? Pretty please...? nu tādu lielu, puslitra ;)
Ja par dāvanām, tad man uzdāvināja kartiņu:
Pat nemeklēšu zemtekstus, lai rakstītu asprātīgas piezīmes.
Man nav noskaņas.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru