4z

..es špikoju, bet nu labi..

Vai esiet pamanījuši, ka ir daži maršruti, kas pilnībā (vismaz man) neatšķiras un kkādā mistiskā veidā tiek arī dīvaini saukti?! Piemēram, autobuss, kas iet pa ceturtā busa maršrutu, bet saucas "4z". Nevarēja vienkārši par piekto nosaukt un mazliet pamainīt maršrutu, lai interesantāk?

Bet tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka pēdējās dienas ir bijušas ļoooti aizņemtas! Pat neveicu nedēļas vidus īso skriešanas aplīti. Toties rīt būs šogad pirmais 18km skrējiens, kaut nu izdotos bez problēmām.
Vakar bija pēdējā diena alternatīvās komunikācijas mācībā, atbildēju parādus un viss ok - ieskaitīts.
Pēc tam uz darbu. Pēdējās dienās šiem esot gājis jautri, viens plikais nakts vidū izdomājis iziet ārā paelpot svaigu gaisu! Naktī no ceturtdienas uz piektdienu šiem esot ieslēgusies ugunsdzēsības trauksme, jo kāds virtuvē kko piededzinājis. Esot ieskrējis sesks lobijā... un atklāšana bija tikai pirms nedēļas :D bet visādas trakas lietas jau gadījušās.
Šodien un vakar mazliet pastrādājām, secinājums, ka vienatnē ir baigi grūti. Praktiski netiek galā. Vakar vismaz ar dzeramnaudām neskopojās ļautiņi.

Divu viesmīļu saruna ēdnīcā par bērnības dienu seriāliem/multenēm:
(ļoti saīsināta versija)
- "...bija trīs seriāli - MakGaivers, Lesija un kkāds suņu policists.."
- "..bija kkāds less un lesija... un zilais kosmosā..."
- "pirmais zilais kosmosā?"
- "nē, paga - fantomass?"
(palīdzība no zāles)
- "ā, 'fantodroms' un 'ness un nesija'"
(ar šito dialogu tika sasmīdināti pilnīgi visi ēdnīcā pusdienojošie)

Jautri mums iet, nesūdzos pagaidām.

Šovakar atrādījāmies cienījamajam komponistam Ramiro Real no Spānijas, parīt ieraksts radio ēkā.
 12tos. Pēc tam mēģinājums Hammera dzimšanas dienas svinību dziesmām un 20tos sākas nakts maiņa.
Reālā Reāla reālie gabali šodien mēģinājumā skanēja jau nu tā... šķidri un haotiski, bet es teikšu, ka vainīgas dziesmas.
Trešdien koncerts Biedrības namā, viena studentu/pensionāru biļete man vēl ir, ja kāds vēlas piesakās, tikai brīdinu, ka dziesmas nav nekādas jestrās. Sākas 18tos, šķiet, ka baltajā zālē. Dziedāsim arī E.Samta dziesmas.
Uz tikšanos un ar labunakti.

pavasara (maniakālā) depresija

Šim bezgala jaukajam pataloģiskajam stāvoklim ir divas stadijas.
Maniakālā un depresijas.

Man nav ne vienas no šīm, jo man ir tikai neliels pavasara nomākums, kad varētu teikt, ka tas mazliet apošņā depresijas robežas.
Simptomi?
Vispārējs nomākums (garīgs un fizisks), nevēlēšanās neko darīt un iet. Nogurums un citas daudziem zināmas likstas, kas ļoti atgādina parastu slinkumu.
Bet nē, pašreizējā gada laikā esmu palicis vēl slinkāks un vēl grūtāk motivējams.

No farmakoloģijas:
maniakālā depresija - bipolāri afektīvs traucējums. Lieto normotīmiskos līdzekļus, kas tieši vai netieši ietekmē dopamīnerģisko sistēmu. (ziniet taču, kas ir dopamīns? ja nē, tad sorrī, nav vēlmes stāstīt, paguglojiet)
Nu lūk, šie līdzekļi normalizē garstāvokli un bla, bla bla... Precīzāk tas būtu litija karbonāts jeb aptiekā to varētu atpazīt pēc vārda mikalits, par receptēm nezinu, gan jau par smukām acīm tāpat vien nedos.
Un jā, tajā fāzē, kad jūties kā maniaks palīdzēs jau minētais Li₂CO₃ kombinēts ar.. piemēram, haloperidolu. Kad esiet sadrūvējies pievienojiet kādu antidepresantu. Šeit izvēle ir plaša - selektīvi vai neselektīvi.
Visi taču ir dzirdējuši par prozaku, lūk tas ir selektīvs un palīdzēs depresijās vai fobiju gadījumos. Neselektīvie vairāk saistīti ar neiroloģiskām problēmām.
Nu jā, kāpēc to visu stāstu nezinu, bet savādāk mani ieraksti liksies īsi un nesvarīgi - re kā, viena no izplatītākajām fobijām ir arahibuterofobija. Kas uzminēs, kas tas ir, tas dabūs zemesriekstu sviestu! Pie aukslējām :D

Šodien ejot uz sportu pa ceļam pie āgenskalna tirgus redzēju pamestas automašīnas atslēgas. Uz piekariņa bija rakstīts SAAB. Un blakus stāvēja smuks SAABs. Ja būtu mazliet trakāks varētu bijis interesanti pamēģināt..

Es pārkāpu savu apņemšanos. Ne vakar ne šodien nebiju skriet jeb izlaidu iknedēļas īso distanci. Vainīgs laikam ieraksta virsraksts, bet attaisnojumam varu teikt, ka vakar vakarā bija spēka treniņš, šorīt pamatīga aerobika un nupat visu ceļu no kora skrēju.

Jā, koris. Bijām divi. Es un Andris. Vēl bija sešas meitenes+Ieva. Un vēlāk protams atnāca Māra un dabūjām nelielu brāzienu. Ja neziniet šos personvārdus, tad uzjautājiet. Gan kādu dienu veltīšu tam ierakstu. Gatavojamies kārtējais meistarklasei, šoreiz ar spāņu komponista Ramiro Real skaņdarbiem. Drausmas.. un Rekviēmu es arī nedziedāšu. Tā jau maz laika.

Dzerot vāju tēju un ēdot vecus cepumus arī atvados. Līdz nākamajai reizei.

saulesbrilles un marmelāde

Aha, šodien tā spīd saule, ka jāliek saulesbrilles.
Pamodos no saules stariem, kas nozīmē tikai vienu, atkal nokavēju.. bet bija tā vērts izgulēties. Šodien un rīt varēšu pastrādāt.

Ir jau dienas vidus, ēdu marmelādes un negribas neko darīt.
Bet jādara, ja ne šodien, tad rīt gan. Noteikti.

Atbilde, uz pa telefonu uzdoto jautājumu, būšot tikai līdz nākamās nedēļas beigām. Bet noteikti būšot. Cerams.
Kas vēl jauns... šodien dabūšu atpakaļ savu mīļoto D80.

Trešdienas ieraksts pagāja jauki, par spīti sāpošam kaklam viss notika daudzmaz profesionāli un tikām cauri stundas laikā.
Vēl arvien gaidu ierakstu no Šēnhera Misas. Bāigi gribas dzirdēt. Kaut vai tikai, lai paņirgātos par Busuli. He, he.

Šodien bija kontroldarbs, bet angļu valoda nav mācība, kur īsti būtu jāgatavojas. Nekas, piektdiena ir klāt un beidzot var nopūsties.

ko tik nevar atrast..

..googlā. Gribēju sameklēt pašreizējos cīņu biedrus, bet atradu bijušos. Tas ir bijušo.

Jānis Pelše (1980) - 2005. gada pavasarī absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doc. Vitas Kalnciemas ērģeļklases maģistrantūru. 2003./2004. gadā papildinājis zināšanas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. V.Cērera. No 2000. līdz 2006. gadam bijis Vecumnieku draudzes ērģelnieks; no 2006. gada Vācu Evaņģēliskās baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks. 2006. gadā kopā ar Alisi Jušku (vijole), Aināru Paukšēnu (viola da gamba) un Reinhardu Bartlu (teorba) darbojas jaunizveidotā senās mūzikas ansamblī.

Viņš, manos pirmajos ar pirmo lielo kori saistītajos gados, bija koncertmeistars.

Neticēsiet, bet šis cilvēks ir viens no interesantākajiem sarunu biedriem. Totāls hipijs.
Par piedzīvojumiem Portugālē citreiz, tas ir stāsts veselai nodaļai.
Pēc brauciena ar kori uz Portugāli Pelše kkur nozuda.
Tagad zinu, kurš šis palika. Nāis.

10

Ne nu atskaite, nē taču.. tas tik tā atmiņai.
Atmiņai par lielu, aukstu un dievbijīgu vietu.
Vietu, kur sanākt, pulcēties un paklausīties.
Un paklausīties vari arī tu, jo skan taču labi..

..vai ne?

kamerkoris 'fortius', 2009. gada decembra sākums
garīgās mūzikas festivāls, Sedļice, Polija




vai manīji mani?