the word 'fuck' should only be used as a verb

Atkal nakts darbā, atkal kādas dzīvības pazīmes blogā.

Pats galvenais notikums ir jaunais kalendāra mēnesis - ir iestājies septembris, kas daudziem ir jauns sākums. Man šogad vēl nē, bet nākamgad noteikti ar devīto gada mēnesi sāksies kas jauns.
Toties šogad man ar septembri atsāksies vecais jaunās vēsmās, proti, atsākšu dzīvot patstāvīgi pēc dažu nedēļu ciemošanās pie mammas. Pirmā nakts lielajā gultā aizvadīta, bet nekas vēl nav izkrāmēts, ko es arī centīšos novilkt pēc iespējas ilgāk. Savā ziņā patīkami dzīvot pa savam, nebūt nevienam uz kakla, bet atkal viss jādara pašam/iem. Bet tas tā. Cerams, ka pc arī drīz būs kārtībā. Jā - jaunais multimediju atskaņotājs uzvedas ļoti labi, paldies par apvaicāšanos, tikai youtube video blenžšana cauru nakti baigi rij akumulatoru.

Vēl kāds liels spīdīgs jaunums, nākamās nedēļas vidū došos uz pilsētu, kurā neesmu bijis kopš... vai nu pamatskolas beigām vai vidusskolas sākuma - Stokholmu. Pilsēta, kura ir no retajām, kurā jutos patiešām apmaldījies. Šoreiz visam jābūt daudz labāk, pateicoties Tallink uzņēmumā aizvadītajiem, nu jau pieciem, mēnešiem. A klases kajīte vien ir ko vērta. Kaut tik laiks lolotu ar puslīdz pieņemamiem apstākļiem. Par pašu ceļojumu gan vēlāk, gan izstaigāsim Gamla Stan.

Esmu sācis skriet - mazpamazām gribu ieiet ritmā un līdz decembra beigām sākt regulāri skriet 20 km. Tad jau redzēs kā būs, priekš pirmās reizes bija tā neko, 6km 41 minūte, neriskēju skriet vairāk. Ir plānots nākamgad piedalīties vairāk kā vienā skrējienā, taču tikai uz ziemas beigām varēšu pateikt vai skriešu 21 vai visus 42 km. Aktīvi meklēju līdzskrējējus īsajām distancēm, tā kā skriet gribētāji laipni aicināti.

Biju uz "The Expendables". Brutāli laba, kā vecie bojeviki. Piecas acis Mikijam par asarām.

algas diena

...ir laba diena un šī pat bija diezgan interesanta, un piedzīvojumiem bagāta.
Atklāju, ka Tallink nekrāpjas un godīgi ne tikai maksā nodokļus, bet arī skaita nakts stundas. Nāis.

Bet tas ir otršķirīgi, šodien bija pamatīgs iebraukums (kkur 200 cilvēki) un piedevām vēl izbraukums, un tāpēc šodien strādāju divatā ar Ivanu un recepcijā vēl divi veči - Krišs ar Jāni, tā kā šodien kārtīga vīru brigāde. :)

Protams, ka divatā jautrāk, izklaidējām viens otru un izpalīdzējām, tas ir - Ivans izpalīdzēja man - vajadzēja uz pāris stundām paspēt aizlaist uz Brīvzemnieka ielu un novadīt aerobikas nodarbību. Veiksmīgi viss notika un pat iekļāvos laika limitā. Pozitīvi, visnotaļ.

Neliela dzeramnauda arī sanāca, bet citādi šodiena nebija nekas īpašs. Tikai uz vakara pusi dažiem savajadzējās ziedus - pirmais uzdevums rīta agrumā (pusastoņos) man būs sameklēt bodi, kurā var dabūt lētas un labas rozes. Sarkanas. 9 vai 11.
Vismaz labāk kā iepriekšējo reizi, kad vajadzēja 10.

Viss, jāgatavojas rītdienai - būs jautri, kad visi, kas šodien iebrauca brauks prom, rīt hoķis, rozes jāmeklē utt.

Galda lampas gaismā visi zefīri izskatās vienkrāsaini.

4z

..es špikoju, bet nu labi..

Vai esiet pamanījuši, ka ir daži maršruti, kas pilnībā (vismaz man) neatšķiras un kkādā mistiskā veidā tiek arī dīvaini saukti?! Piemēram, autobuss, kas iet pa ceturtā busa maršrutu, bet saucas "4z". Nevarēja vienkārši par piekto nosaukt un mazliet pamainīt maršrutu, lai interesantāk?

Bet tas nav svarīgi.
Svarīgi ir tas, ka pēdējās dienas ir bijušas ļoooti aizņemtas! Pat neveicu nedēļas vidus īso skriešanas aplīti. Toties rīt būs šogad pirmais 18km skrējiens, kaut nu izdotos bez problēmām.
Vakar bija pēdējā diena alternatīvās komunikācijas mācībā, atbildēju parādus un viss ok - ieskaitīts.
Pēc tam uz darbu. Pēdējās dienās šiem esot gājis jautri, viens plikais nakts vidū izdomājis iziet ārā paelpot svaigu gaisu! Naktī no ceturtdienas uz piektdienu šiem esot ieslēgusies ugunsdzēsības trauksme, jo kāds virtuvē kko piededzinājis. Esot ieskrējis sesks lobijā... un atklāšana bija tikai pirms nedēļas :D bet visādas trakas lietas jau gadījušās.
Šodien un vakar mazliet pastrādājām, secinājums, ka vienatnē ir baigi grūti. Praktiski netiek galā. Vakar vismaz ar dzeramnaudām neskopojās ļautiņi.

Divu viesmīļu saruna ēdnīcā par bērnības dienu seriāliem/multenēm:
(ļoti saīsināta versija)
- "...bija trīs seriāli - MakGaivers, Lesija un kkāds suņu policists.."
- "..bija kkāds less un lesija... un zilais kosmosā..."
- "pirmais zilais kosmosā?"
- "nē, paga - fantomass?"
(palīdzība no zāles)
- "ā, 'fantodroms' un 'ness un nesija'"
(ar šito dialogu tika sasmīdināti pilnīgi visi ēdnīcā pusdienojošie)

Jautri mums iet, nesūdzos pagaidām.

Šovakar atrādījāmies cienījamajam komponistam Ramiro Real no Spānijas, parīt ieraksts radio ēkā.
 12tos. Pēc tam mēģinājums Hammera dzimšanas dienas svinību dziesmām un 20tos sākas nakts maiņa.
Reālā Reāla reālie gabali šodien mēģinājumā skanēja jau nu tā... šķidri un haotiski, bet es teikšu, ka vainīgas dziesmas.
Trešdien koncerts Biedrības namā, viena studentu/pensionāru biļete man vēl ir, ja kāds vēlas piesakās, tikai brīdinu, ka dziesmas nav nekādas jestrās. Sākas 18tos, šķiet, ka baltajā zālē. Dziedāsim arī E.Samta dziesmas.
Uz tikšanos un ar labunakti.

trolejbuss un ratiņkrēsls

Tas laikam bija otrdien, man jau visas dienas sajukušas.

Gribēju rakstīt vakar, bet bija citas lietas darāmas.. kādas citas, par tām mazliet vēlāk, varēšu jūs vēlāk ielūgt uz izstādi.
Tātad - otrdien, stāvot tērbatas ielas pieturā, redzēju kā turpat blakus pierullēja viens ar baigo old-skūl ratiņkrēslu, stilīgais onka. Tā nu viņš tur ieriktējās starp citiem, kas gaidīja transportu.
Kad piebrauca 14tais trolejbuss atlika man nobrīnīties. Kā?! Viņš taisās kāpt iekšā? Kādā veidā viņš tur plāno uzrausties, jo attālums starp ietvi un augstums no zemes līdz trolejam bija iespaidīgs.
Tantuki ar švakām gūžām jau to nespēj un krīt augšpēdus...
Daudz gan man nebija jāprāto, jo braucamais jau sāka nolaisties zemāk un izbīdīt uzbrauktuvi.
Smalki.
Tehnoloģijas ir laba lieta, lai ko arī neteiktu tie, kas pieraduši pie zirga pajūga.

Nu jā... ko vēl es gribēju pastāstīt?
Maziem čihuahuām patīk metāls. Nopietni.
Sēdēju busā un iekāpa viens pārītis, rokā nesot mazo tricelīgo radījumu ar sikspārņa ausīm. Un tikko jaunietis, kas sēdēja man blakus ieslēdza metālu, tā šis saspicēja savas ausis un vēl vairāk izbolīja acis ar acīmredzamu interesi. Vismaz gaume šamējiem ir kaut cik ok.

Vēlāk uzrakstīšu vēl kaut ko interesantu no farmakoloģijas novirziena..

pasaulīt mīļo - atkal snieg!

Nu bet tiešām!!!
Vakar ienāca prātā nenormāli spīdošā doma, ka vajag tā kārtīgi safotografēt saullēktu.
Kā nekā pēdējās pāris dienas bija jūtams kārtīgs anticiklons un protams man neienāca prātā pārbaudīt laika ziņas vai kas ir mainījies. Forši..
Piecēlos.. kkur pirms pussešiem, ārā tumšs, viss ok. Pagaidām.
Pc biju atstājies ieslēgtu, palasīju mazliet kko un devos uz busu. Mazliet pāri sešiem jau biju pie vanšu tilta un viss bija pārāk tumšs, lai saprastu, ka apkārt bija tikai sniega mākoņi. Mazliet pabildēju ostu un pārējos tiltus. Gaidīju un gaidīju. Un tā i' nesagaidīju. Tik' kkādas miglu bildes. Pārsalu un apnika, un devos pa ledu pāri Likteņupei pie Lielā Kristapa. Pa ceļam vēl mazliet safotografēju un izkāpis krastā devos iekšā Vecrīgā.

No vienas puses interesanti redzēt kā pilsēta pamazām pamostas, samiegojušies cilvēki piektdienas rītā iet uz darbu ar domām jau par sestdienas saldo izgulēšanos.
Mašīnas, kas ar katru stundu uz ielām paliek arvien vairāk un pat gaismas un trokšņi ir citādi agri no rīta. Viss tāds lēns un miegains.
Taču tas neatsvēra to, ka gaidot pārsalu un nesagaidīju to ko gaidīju. Pē..! Nākamreiz šitādas avantūras kārtīgāk pārdomāšu.

saulesbrilles un marmelāde

Aha, šodien tā spīd saule, ka jāliek saulesbrilles.
Pamodos no saules stariem, kas nozīmē tikai vienu, atkal nokavēju.. bet bija tā vērts izgulēties. Šodien un rīt varēšu pastrādāt.

Ir jau dienas vidus, ēdu marmelādes un negribas neko darīt.
Bet jādara, ja ne šodien, tad rīt gan. Noteikti.

Atbilde, uz pa telefonu uzdoto jautājumu, būšot tikai līdz nākamās nedēļas beigām. Bet noteikti būšot. Cerams.
Kas vēl jauns... šodien dabūšu atpakaļ savu mīļoto D80.

Trešdienas ieraksts pagāja jauki, par spīti sāpošam kaklam viss notika daudzmaz profesionāli un tikām cauri stundas laikā.
Vēl arvien gaidu ierakstu no Šēnhera Misas. Bāigi gribas dzirdēt. Kaut vai tikai, lai paņirgātos par Busuli. He, he.

Šodien bija kontroldarbs, bet angļu valoda nav mācība, kur īsti būtu jāgatavojas. Nekas, piektdiena ir klāt un beidzot var nopūsties.