"The deed is done!"citāts no vienas stulbas filmas, pat neminēšu kādas, lai nekristu kaunā par to, ka vispār tādu redzēju...
Tātad "the deed" ir sekojoši:
- atvadījos no garajiem matiem.
Tik īsi mati kā tagad man nav bijuši kopš 11tās klases. Neņemot vērā frizieres uzstādījumus ar vasku/želeju & co. es izskatos gandrīz šādi:
Patiešām! Būs tik mazliet vairāk jāpastāv pie spoguļa kā ierasts.
- Noslēdzu darba līgumu.
Kas patiesībā ir... pat nezinu kādas izjūtas mani pārņem. Laikam visvairāk apmierinājums ar paveikto.
Esmu sapircies gardumu krājumus nedēļai, lai apmierinātu savas vajadzības pēc pēc iespējas tīrākas glikozes. Noteikti rīt daudz kas tiks notiesāts. Kā tam arī jābūt.
Citādi diena pagāja patīkami brīvi un nepiespiesti. Cik labi ir tad, kad nav jāiet uz skolu.
Necerēti patīkams pārsteigums man tika no rīta - pārpildītais buss, ko nebiju jau labu laiku pieredzējis pietiekami sa***sa man garīgo, lai tāda muļķība liktos fifīga. Šķiet, ka gutta bija samaksājusi pārītim čaļu ietērpties absurdi muļķīgā ietērpā (dzeltens.. kkāds veidojums... pieņemu, ka vairāk saistīts ar botāniku nekā ar mašīnbūvi) un sveikt visnotaļ saīgušos, arī mani, cilvēkus, kas raušas ārā no sabiedriskā. Sveicināja, sniedza palīdzīgu roku pie izkāpšanas un novēlēja jauku dienu. Neticami, bet es, ciniķis būdams, pat pasmaidīju.
Pozitīvi!
Kas nepavisam nav pozitīvi ir milzīgais kontrolieru skaits, kas pēdējā laikā ir saviesušies. Kā man viņi ir līdz kaklam. Katru reizi, kad kkur braucu man jāvelk ārā maks tikai, lai šie pārliecinātos, ka nekrāpju valsti par 70 sant.
Ar labunakti.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru