trolejbuss un ratiņkrēsls

Tas laikam bija otrdien, man jau visas dienas sajukušas.

Gribēju rakstīt vakar, bet bija citas lietas darāmas.. kādas citas, par tām mazliet vēlāk, varēšu jūs vēlāk ielūgt uz izstādi.
Tātad - otrdien, stāvot tērbatas ielas pieturā, redzēju kā turpat blakus pierullēja viens ar baigo old-skūl ratiņkrēslu, stilīgais onka. Tā nu viņš tur ieriktējās starp citiem, kas gaidīja transportu.
Kad piebrauca 14tais trolejbuss atlika man nobrīnīties. Kā?! Viņš taisās kāpt iekšā? Kādā veidā viņš tur plāno uzrausties, jo attālums starp ietvi un augstums no zemes līdz trolejam bija iespaidīgs.
Tantuki ar švakām gūžām jau to nespēj un krīt augšpēdus...
Daudz gan man nebija jāprāto, jo braucamais jau sāka nolaisties zemāk un izbīdīt uzbrauktuvi.
Smalki.
Tehnoloģijas ir laba lieta, lai ko arī neteiktu tie, kas pieraduši pie zirga pajūga.

Nu jā... ko vēl es gribēju pastāstīt?
Maziem čihuahuām patīk metāls. Nopietni.
Sēdēju busā un iekāpa viens pārītis, rokā nesot mazo tricelīgo radījumu ar sikspārņa ausīm. Un tikko jaunietis, kas sēdēja man blakus ieslēdza metālu, tā šis saspicēja savas ausis un vēl vairāk izbolīja acis ar acīmredzamu interesi. Vismaz gaume šamējiem ir kaut cik ok.

Vēlāk uzrakstīšu vēl kaut ko interesantu no farmakoloģijas novirziena..