Nu bet tiešām!!!
Vakar ienāca prātā nenormāli spīdošā doma, ka vajag tā kārtīgi safotografēt saullēktu.
Kā nekā pēdējās pāris dienas bija jūtams kārtīgs anticiklons un protams man neienāca prātā pārbaudīt laika ziņas vai kas ir mainījies. Forši..
Piecēlos.. kkur pirms pussešiem, ārā tumšs, viss ok. Pagaidām.
Pc biju atstājies ieslēgtu, palasīju mazliet kko un devos uz busu. Mazliet pāri sešiem jau biju pie vanšu tilta un viss bija pārāk tumšs, lai saprastu, ka apkārt bija tikai sniega mākoņi. Mazliet pabildēju ostu un pārējos tiltus. Gaidīju un gaidīju. Un tā i' nesagaidīju. Tik' kkādas miglu bildes. Pārsalu un apnika, un devos pa ledu pāri Likteņupei pie Lielā Kristapa. Pa ceļam vēl mazliet safotografēju un izkāpis krastā devos iekšā Vecrīgā.
No vienas puses interesanti redzēt kā pilsēta pamazām pamostas, samiegojušies cilvēki piektdienas rītā iet uz darbu ar domām jau par sestdienas saldo izgulēšanos.
Mašīnas, kas ar katru stundu uz ielām paliek arvien vairāk un pat gaismas un trokšņi ir citādi agri no rīta. Viss tāds lēns un miegains.
Taču tas neatsvēra to, ka gaidot pārsalu un nesagaidīju to ko gaidīju. Pē..! Nākamreiz šitādas avantūras kārtīgāk pārdomāšu.
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru