Šoreiz skrienot sasniedzu Babītes stacijas tumšās aprises, apmetu nelielu loku un atskrēju atpakaļ uz mājām. Viss kopā ir +/- 13 km jeb viena stunda un 23 minūtes.
Tik laba sajūta, par spīti tumsai, sāpošam kaklam un tam, ka atpakaļceļā, jau pirms Imantas, nosprāga galvenā motivatora baterija.
Turpceļā bija tik kolosāls saulriets, kādu sen nebiju redzējis.
Tiešām!
Lilīgoranžsarkandzeltenrozā debesis. Vairākās kārtās.
Atpakaļceļā bija dīvaini skriet pilnīgā tumsā par mežu, ausīs skanot Ramšteinam.
Piezīmes: nejutu gandrīz nekādas sāpes, tikai ap skrējiena apaļo stundu piefiksēju, ka nedaudz savilkts kreisais ahils un labā pēda tāda jūtīga. Citādi bija ļoti laba sajūta.
Domāju, ka, ja saņemtos, varētu jau tagad noskriet tos cerētos 20+ kilometrus. Bet būšu pacietīgs, centīšos tagad skriet divreiz nedēļā.
Kas ir kopā ar mani?
0 komentāri:
Ierakstīt komentāru