sorry Garfīld

Es neko neteikšu 9tā maija sakarā, daudz jau ir teikts un gan jau, ka vairums zina manu nostāju šajā jautājumā. Labāk atturēšos vai arī "it's gonna get ugly".

Šodien arī māmiņu diena, apsveicāt jau savējās? Malacīši :)

Darbā viss samērā mierīgi - secinu, ka man patīk "english" kamēr šie ir skaidrā. It īpaši, ja brauc ar Audi R8.
Smukiņš, tikai par laimi man rīt nav jāstrādā, jo viens jefiņš blakus piebāza savu mazo dumjo mašīnīti tik tuvu, ka durvis atvērt nav iespējams.
Haha - nabaga Māris.

Čaļi sakarīgi, no Birmingemas, piegāja visam ar humoru un ir tik patīkami dzirdēt normālu angļu valodu, nevis lauzīto suomu vai svīdiš.



Nu jā, sorry, ka tik sūdīgas bildes, vienīgais, kas bija līdz, tas bija mobilais.










Vēl mums bija pāris incidenti ar "aktu" sieviešu tualetē, kurā Ingus čalim burtiski nocēla meiču.

Un kronis protams bija ap deviņiem no rīta, kad izčekojās pāris manāmi iereibuši āksti, kas pat nevarēja savākt burtus vienkopus, lai nomurminātu 'minibar'.
Tajā pat laikā atnāca paziņojums, ka 5tajā stāvā gaitenī izsists spogulis. Operatīvi atradām vainīgo, kas protams bija neviens cits, kā jau iepriekš minētais uzdzīvotājs. Sauksim viņu par Stīvenu no Beļģijas.
Ierakstā skaidri redzams, ka Stīvens no Beļģijas ar elkoni izsit spoguli un tad novelkas lejā uz recepciju. Diemžēl visai kompānijai maksājums bija cash, taču atradām kredītkartes numuru no booking.com un piestādījām smuku rēķinu. Šķiet, ka nevaru atklāt cik tieši.
Reizēm šķiet, ka Dievs tomēr ir - jo pēc kāda laiciņa hauskīpings atrada pasi. Pasē rakstīts Stīvens no Beļģijas. Jēj. Double jēj.
Nekur tālu netiks. :D

Jā, par virsrakstu.
Vakariņās bija lazanja.
Sorrī - galīgi negāja pie sirds.

pieci velni baznīcā

Kā man iet?

Neteikšu.
Uz priekšu jau iet.
Vārdos neaprakstāmas sajūtas pārņem, kad pēc 12 stundu garas nakts maiņas pārvelcies mājās ar bronhīta simptomiem un lieliskām iesnām. Un pēc tam noguli no deviņiem līdz pieciem.

Pa ceļam autobusā iekāpa kontrole. Svētdienā, astoņos no rīta. Bet es laikam izskatījos beigts, jo mani pat nepārbaudīja. Ha - inyourface!

Patiesībā man nav ko teikt, vakar pamodos ar sēcošiem bronhiem un pilnībā aizliktu degunu. Vajadzēja skriet, bet to es izdarīšu rīt. Būs jācer, ka tas neizsūks no manis pēdējo dzīvību, jo parīt atkal darbs - visa diena. Bet es nečinkstu un nesūdzos, darbs ir darbs un dzīve ir dzīve. Jāpieņem tas, kas ir. Pat ja reizēm ir grūti un gribās pagulēt siltā gultiņā, netaisīt brokastis.

Maziem solīšiem tuvojos tehniskajiem upgreidiem, kad būs klāt, tad uztaisīšu i' fotosesiju, i' garu un plašu pārstāstu. Tikai būtu jācenšas iekļauties ~200 Ls no manas puses un vēl vismaz 150 no mecentāta, tad finansiālie līdzekļi būs izsmelti uz kādu laiku (līdz nākamajai algai).

Atziņas, kas pārņem un neliek mieru atnākot mājās no darba/skolas/prombūtnes un tagad sēžoties pie galda ir, ka pa dienu ienāk prātā tik daudz labas domas un idejas, par kurām varētu rakstīt, bet tagad viss ir pagaisis. Vēl viens iemesls minētajiem uzlabojumiem.

Bet būs labi, veselība atgriezīsies, būs atkal viss kārtībā.

Smuks laiks ārā, paliek pat žēl, ka neeju ārā ar kameru un netveru pavasari.

viesnīcas slapjie sapņi

(fiktīva saruna, kura varēja arī notikt.. līdzīga arī bija)

- Forši! Tagad smaržošu pēc šampja!
- ??!??
Kas tad šoreiz?
- Nu viss ok, gājām uz numuriņu, viens svīdiš lūdza šampi numuriņā, bet Zigis jau bija aizdevies ar visiem šampaniešiem un ratiem. Nācās pasūtīt tieši no restorāna, bet vairs nav neviena kas aiznestu. Norīkojām Olgu un man kā šveicaram jāpavada. Ejam un... nezinu, kas tieši notika, bet viss kā domino - glāzes, pudele, paplāte, siena, viss pa zemi, pudele sašķīst, šķidrums pa zemi un, protams, ka man uz biksēm. Jēj!
- Malači!
- Vāi ne? Toties tikai viena no četrām glāzēm saplīsa! :)

Jau varbūt redzējāt, ka bija vārds "šoreiz" izcelts.
Tas par to otro lielo notikumu, jo dažas dienas pēc atklāšanas mums sāka.. tecēt griesti!
Tā lūk. Iesākumā no ugunsdzēsības smidzinātāja, bet pēc tam arī no tuvākās griestu lampas. Ļoļiks (tehniķis Ļevs) kko tur sabakstīja, paspējām vēl apciemot suit numuriņu, kas bija tieši virs notikuma vietas un viss beidzās ar diviem izurbtiem caurumiņiem piekaramajos griestos, un no istabenes palienētiem spaiņiem apakšā. Kā būs tālāk man nav ne jausmas un cik labi, ka man par to nav jāuztraucas.

Citādi šodien bija jau daudzmaz kārtība gan recepcijā, gan ar parkingu, gan arī ar bagāžām.

Vēl viens stāsts varētu būt par saunu un burbuļvannu. Protams, neviens mums (šveicariem, kas slēdz iekšā to uzparikti) nevar pateikt, ka jāieslēdz arī džakūzī, lai uzsiltu ūdens. Forši!
Vismaz tagad zināsim.

Vai jau teicu, ka mūs lieliski baro? Pateikšu vēlreiz - jā, mums ir lieliska ēdnīca, kur ēdamo laikam gatavo restorānā.

Turpinām krāt dzeramnaudas, pamazām pamazām un gan kkas sakrāsies. :)

nezinukošeitrakstīt jonavnoteiktastēmas

[cik neiedomājami grūti ir rakstīt, neliekot atstarpes]

Tā, kas bija vakar.. vakar bija Kristīnes Dzimšanas diena, neaizmirsu apsveikt!
Un vakar bija la noche el stupido americano, kaut arī tā notika priekšpusdienā. hamBurgeri tika slavēti, kā nu ne (hi, hi) un saldējuma kokteilis bija lielisks, bet to netaisīju es (paldies sirsniņ!). Friči gan nebija izdevušies, bet tas nekādi neietekmēja pasākuma norisi. Filma un filmiņas bija labas, bet tāds piekusums pēc tam. Visu pēcpusdienu snauduļoju, pē-vajadzēja pamācīties..
Ak jā, piektdien āģ bija žetonu vakars, apsveicu tos, kas piedalījās un saņēma :)


Šodien beidzot taisījos piereģistrēties skriešanas pasākumam (nē, es skriešu tikai pusmaratonu :p ), bet vēl joprojām lapa nesadarbojas, kas nozīmē, ka būs jāiet uz nordea bankas filiāli.
Kas patiesībā ir baigi sūdīgi ņemot vērā, ka dzīvojam 21.gs.
Crap!
Bet nu līdz 15.03. vēl ir laiks.
Sameklēju filmu par skriešanu, novilksim un paskatīsim, tika solīts, ka esot laba.


Un beidzot iegādājos kārtīgas un, cerams, piemērotas spuldzes bildēšanai. Martā būtu jābūt jaunām bildēm. Kādas tās būs, to redzēsim kad būs..