Jā, es strādāju un pat nezinu ar ko lai vispār sāku stāstīt.
Šoreiz sākšu ar pirmo nakti, kad man bija nakts maiņa.
Tas bija otrdienas vakars, maiņa sākās 20tos un ir 12h gara jeb līdz 8iem no rīta. Iepazinos ar dažiem apkārtējiem, divas reizes nācās sadarboties ar jauko automašīnu novietošanas sistēmu - vienreiz uz augšu, otrreiz uz leju.
Sistēma tāda - kāds ziņo, recepcija vai apsargs, ka gaida mašīna, kuru jānovieto. Tālāk parādam vadītājam, kur jābrauc, paņemam garāžas pacēlāja pulti+atslēgu, skrienam uz vārtiem, paceļam barjeru un ielaižam mašīnu iekšā. Tālāk atveram pacēlāja vārtus, ielaižam mašīnu iekšā, palūdzam izkāpt no mašīnas un aizveram vārtus. Tad ejam lielo līkumu atpakaļ līdz recepcijai, braucam lejā ar liftu un ejam uz garāžu, aizejam līdz vārtiem, nolaižam mašīnu un atveram vārtus. Ļaujam klientam noparkoties un pavadām atpakaļ uz recepciju.
Ja divas mašīnas, tad
no problemo, ja pilna garāža, tad iepriekšminētā procedūra sagādā pilnu pakaļu problēmu. Es atvainojos.
Visādi citādi nakts starp otrdienu un trešdienu pagāja mierīgi, daži vadības vīri vēlējās dabūt šampanieti numuriņā, bet tā kā atklāšana vēl nebija bijusi, tad tas nebija gan atļauts, tomēr četrus
šampjus ar lielām pūlēm šie izspieda. Jā, jautātāju sauca par Urmasu. :D Tas arī viss. Visā visumā, garlaicīga nakts un pret rītu reāli sāku migt ciet.
Pa dienu par laimi bija tikai viena nodarbība, kurā pussnaudā piedalījos.
Bet otrā nakts... jau ejot iekšā sapratu, ka būs jautri. Mūzika skan, buss pie durvīm stāv. Uzģērbju formu un eju uz lobiju - cilvēku pilns un visa kā vēl vairāk. Nu ok, katram izbraucējam tika dāvināta dāvaniņa (iekšā divas končas) un voučers. No sākuma pastāvēju pie tām, vēlāk noinstruēja mani pie garderobes, rūpēties, lai visi var saņemt savus mētelīšus. Tā arī tur stāvēju, klausījos atklāšanas balles skaņās, vēroju apkārtni un kad deviņos otrs šveicars aizgāja, tad pašam par visu bija jārūpējas, bet nebija tik traki. Tikai pa brīdim kādam ko vajadzēja, nolikt mašīnu vai kko citu izdarīt. Vakaram pārtopot par nakti darbinieku palika arvien mazāk, līdz palikām mēs recepcijā trīs, apsargs un divi bārmeņi. Jā, un apkopēja. Bet ballētāji vēl nevarēja rimties, kādi astoņi dirnēja pie bāra līdz kādiem pieciem.
Atvieglojums gan bārmeņu, gan mūsu sejās bija liels, kad šie beidzot beidza jāņot un spēja aizvilkt savas miesas prom. Un drīz jau sākās nākamās klapatas - neatceros vairs precīzi, bet, šķiet, ka piecos jau bija pirmie
wake up calls. Agrie putniņi jau sāka klīst pa viesnīcu. Ieslēdzu saunu pirms sešiem, tas tā.. arī nekādu problēmu, taču vislielāko bardaku rada sistēmas nevēlēšanās sadarboties, arī printeris tāds niķīgs, neparocīgi darba galdi un skapji un vēl daudzi citi sīkumi, kas nepavisam nav interesanti.
Rīti jauki viesnīcā, jo galvenās durvis pavērstas uz austrumiem, rīta saule spīd pa taisno iekšā caur stikloto lobiju.
Nu jā... pa dienu atkal bija viena nodarbību, kur protams nebiju nekādus mājas darbus izpildījis un aizgāju kā uz baznīcu.
Bet ir ok. Tikai rokas trīcēja, acis pamatīgi iekaisušas un kājas tādas grīļīgas.
Bija arī brīvdiena, piektdien atpūtos mazliet, izgulējos līdz 11tiem, un pa dienu paskrēju. Laiks un laikapstākļi bija normāli, patīkami. Ja nebūtu pārguris no divām nakts maiņām, tad būtu perfekti.
Nu tad šodien bija tāda pirmā parastā darba diena - no astoņiem rītā līdz astoņiem vakarā. Darba šodien pa pilno, nāk visādi no visurienes, recepcijā pilnīgs bardaks, ar parkingiem arī, bagāžā arī. Dabūjām ar Māri šodien pamatīgi noskrieties un šķiet, ka rīt būs tāpat.
Šovakar Metallica koncis, bariņš somu metālistu aiznesās. Bariem vajadzēja parkingu, ātri vien aizpildījām viesnīcas vietas un tad vajadzēja rādīt kā tikt uz Origo vai kur tur... es pat nezinu. Bagāžas nodalījumā tik daudz gribēja savus krāmus likt, ka no numuriņiem nebija nekādas jēgas, katrs pats nāca un rādīja savu somu, atlika tikai salīdzināt ar numuriņiem.
Ko es no šodienas ieguvu... nedaudz dzeramnaudas..
hihi, daudz pieredzes ļoooti sāpošas pēdas, jo manas kurpes ir tizlākais, kas vien var būt. Ūn ko vēl...jā, ēdiens, vismaz darbiniekiem, Tallinkā ir ārkārtīgi labs. Patiešām prieks aiziet vakariņās. Neteikšu, kas bija šovakar citādi jums vēl saskaudīs, bet mēli var norīt ;)
Īsumā tas tā kā viss, protams, stāstīt var daudz un dikti, bet tad jau jūs pajautāsiet ;)
Un par sporta pedagoģijas fizioterapeitu priekšnesumu vēlāk, kad būšu dabūjis video un sataisījis visas bildes, tagad tikai izlases kārtībā draugos dažas ieliku.
Ar labunakti un veiksmi, rīt darba diena vēl, es eju mērcēt kājas un atpūsties!
