virsstundas

Nē, vēl gan nestrādāju virsstundas, vismaz ne darbā un par atalgojumu.

Kad slimojam un tai pat laikā cenšamies kko darīt vai velkamies uz darbu/skolu/jebkur ķermenis strādā virsstundas un izsūc no sevis visu pēdējo suslu.

Bet tas bija vakar. Lai nečakarētu pats sev smadzenes sākšu hronoloģiski apgrieztā secībā.

Otrdiena.
30.03.
Šodien bija otrā apmācību diena manā tīri burtiski topošajā darba vietā.
SIA Tallink Hotel Riga laikam atrodas Elizabetes ielā 14, vēl gan tur viesnīcas nav. Ir tikai logi, rosīgi darbinieki un montieri, un izkārtnes, kas vēsta, ka atklāšana laikam būs 15.aprīlī.
Nu jā... bet tas nav tik svarīgi, tas tik informācijai.
Bet ko tad es tur daru? Jau otro dienu no 14tiem līdz 18tiem man tur notiek apmācības. Sēžu pie kompja, klausos ko viens igaunis (par viņu vēlāk) stāsta un rāda un projektora. Programma saucās opera, esot pati krutākā viesnīcu apkalpojošā programma un visām modernākajām viesnīcām tāda ir.
Nu tad tā, pagaidām tikai spēlējamies, vadam iekšā fake info un izmēģinām visu uz nebēdu. Kā pievienot vai atcelt bukingu, nodot nouts hauskīpingam, uztaisīt pārtī, ja tur piedalās cilvēki no atsevišķiem bukingiem/istabām, visādi pekedži un vēl viskautkas biezā slānī. Sorry par slengu, bet es pat necenšos vairs aizdomāties kā tas ir latviski. Lieki teikt, ka igaunis ar mums kontaktē in english. Programma baigi gudrā un nāksies vien šo izmantot, un pareizi, citādi būs ziepes.
Citādi šodien bija patīkama diena un nevarēju daudz sūdzēties, protams, salīdzinot visu ar vakardienu.

Pirmdiena.
29.03.
Jau iepriekšējā vakarā sajutu, ka kkas nav ok. Pavisam ne ok. Vai tā bija pica vai kartupeļi ar vistu, ko paspēju aprīt pēc desmitiem vakarā, bet vēders bija pilns un aizštopējies kā vēl nekad.
Rezultāts - praktiski negulēta nakts, no rīta nelabums un vēdersāpes. Pat kuņģa pilieni dzerti trīs reizes dienā īpaši nepalīdzēja.
Brokastīs ieēdu vien biezpiena sieriņu un mazliet tējas, pirmā nodarbība jau sports un pēc astoņiem jau sākās aktivitātes. Šorīt gan neierasti sev sēdēju maliņā un neilgi pirms nodarbības sākšanās uzgāju augšā pamīties.
Jutu, ka nebūs labi. Ja tikai būtu sāpējis vēders, tad neko. Paskrietu, uzsistu adrenalīnu un būtu ok, bet parādījās arī nelaba dūša un vājums. Nu labi, sākās nodarbība, šoreiz ķēdes/apļa treniņš, paskrēju mazliet un dažus rīkus izpildīju, bet pie muguras treniņa palika pavisam draņķīgi. Aizgāju uz ģērbtuvi un tur arī paliku. Savā ziņā pat gribēju izvemties, lai ir miers un tīrs kuņģis. Nu ja.. nodarbība drīz jau beidzās un nācās tikt mājās, pa ceļam vien ar grupas biedriem iegriezāmies kojās, bet arī tur dabūjām kurvīti.
Kāpēc? Pastāstīšu, kad būs skaidrāks ar fizioterapeitu priekšnesumiem.
Un tālāk jau bēdu lejas turpinājās mājās, kamēr nācās doties uz darba vietu. Iepazinos tur arī vēl dažiem kolēģiem. Edgars, Ervīns, Dace, Dace un blondīne (sorry, bet nekādi neatceros vārdu). Vispār baigais labirints tur pagrabā. Otrdien jau bija vieglāk atrast ceļu.
Pēc dažiem neziņas mirkļiem atradām (ar Edgaru) īsto telpu, kur tad viss notikšot. Izrādās, ka mūs mācīs klikšķināt. Dīvaini, jo parasti jau to veic administratori nevis šveicari, kaut gan ko var zināt. Par sliktu jau nenāks. Sākumā nodarbību vadīja Andrejs, bet vēlāk vadību pārņēma igaunis vārdā Aivar(s). Ja pirmais bija solīds, ar uzvalku un izskatījās kā tiešām IT speciālists, tad Aivars bija tāds nu... vairāk viņš man atgādinātu mūzikas veikala pārdevēju - apaļīgs, nepārāk kārtīgiem matiem, lielu bārdu, kas līdz ar zodu paliek vēl garāka un tērpts viņš arī bija maikā utt. Bet viņš tik un tā labāk stāsta - mazāk liekvārdības un ātrāk arī palaida. :D
Neko daudz nedarījām, lielāko daļu Andrejs nopļurkstēja par to, cik svarīga programma un cik svarīgi ar to mācēt apieties. Doch! Savadījām tikai pāris profilus iekšā un viss.
Un vēlāk vakarā atkal neko neizdarīju jau iepriekšminēto, vēdera izraisīto, ciešanu dēļ. Slinkums jau arī nepalīdz protams.
Pieminēšanas vērts, ka vakara pusē mazliet aizgāju atlaisties. Bet pamodos es ap pusdivpadsmitiem. Čoini nu.

P.S. Laiks bija ļoti labs, tiešām var teikt, ka ir iestājies pirmais zaļais laiks pēc baltās un bargās ziemas.

Svētdiena
28.03.
Pelēka diena vistiešākajā nozīmē.
Visu dienu lija un izdomājām, ka derētu aizvilkties uz spici un pārbaudīt vai ir tur, kas pērkams. Atradām pelēku plašķa mēteli, bet par tādu cenu, kura prasās pēc Lieldienu apgraizīšanas. Gaidīsim ar cerībām. Neceru gan...
Drīz pēc ieiešanas rimi radās spožā doma par picu, sapirkāmies sastāvdaļas un nokļuvuši mājās ķērāmies (es gan neķēros, nepārprotiet, man nav ne jausmas kā cept picu) pie pagatavošanas. Pieēdāmies, pačučējām mazliet un jāatzīmē, ka šajā dienā sākām spēlēt facebook spēlītes.:D
Jau vakarā jutu, ka nebūs labi, kaut gan piedevām nopirku tik garšīgas lietas.

Sestdiena
27.03.
Atpūtas diena, nekas īpaši derīgs netika izdarīts, redzēta viena filma "Up in the Air" ar Džordžu. Nebija ne vainas.
Pakšņājām dārzu mazliet - notīrījām sniegu no rozēm un kkādiem lakstiem. Tas jāprasa īpašniekam no kādiem, zinu tikai to, ka atsaldēju rokas. Vē!
Pagulējām dzīvoklī un tas arī praktiski viss.

Piektdiena
26.03.
Bija jābūt divās vietās vienlaicīgi. Izvēlējos angļu valodu RSU. Abi ar Jurģi dabūjām 9. Pff..
Gādīgā Anastasija neaizmirsa un atgādināja par apmācībām, kas sāksies pirmdien. Jābūt.
Nu un vēlāk uzstādīju kārtējo šīgada rekordu skriešanas attāluma ziņā. Gribētos ticēt, ka esmu jau tagad gatavs skriet pilnu distanci, bet atkārtošos teikdams, ka jābūt pacietīgam. Pašam tad arī būs vieglāk.
Attālums 15.5km. Laiks 1h 37min. Vairāk šeit.

Bet tagad - back to future.
Rīt trešdiena!