Rīga sporto un es arī

Mazliet pēc pusdesmitiem tika dots starts 20. Rīgas maratonam.
Es arī skrēju.
Pusmaratona distanci.

Pusmaratons

21 098m

Finiša laiks 1:47:04
Čipa laiks 1:46:14
437. vieta kopvērtējumā savā distancē (no 2170 skrējējiem)
363. vieta vecuma grupā VPP
397. vieta starp sava dzimuma pārstāvjiem
Vidējais ātrums 11.84 km/st (5.07 min/km)

Un tātad statistiku mazliet pie malas - par šīsdienas piedzīvoto.

Mazliet aizkavējos pirms izbraukšanas - noteipoju savus noberztos kāju pirkstus, ar lielām pūlēm piespraudu numuru, saliku mantiņas maratona EXPO iegūtajā maisiņā un devos uz sabiedriskā transporta pieturu. Ar dažiem maznozīmīgiem starpgadījumiem tikām līdz krastmalai un sāku iejukt skrējēju pūlī. Tik daudz cilvēku nebija vienkopus bijis kopš dziesmu svētkiem. Pa ceļam sastapu pazīstamos no āģ, kas gan skrēja minimaratonu.

Mazliet pasildījos un tad jau pienāca arī starts, vispirms vienotības kilometram, tad minimaratonam un visbeidzot nopietnie skrējēji varēja izmēģināt trasi. Kā rāda rezultāts, tad tos pārdesmit metrus līdz starta līnijai mīņājos teju veselu minūti. Blakus esošais sportists gan nodarbojās ar dīvainām lietām - iepēra sevi ar nātrēm. Nu ja, kas katram.

Uzreiz pēc starta bija jau gaidāmais baigais ņudzeklis, bet par laimi biju izskrējis trasi un zināju, kas ir sagaidāms.

Diemžēl nevaru komentēt nekādas izjūtas skrējiena laikā, jo tas viss jau pagaisis no atmiņas, bet neliela vilšanās bija neoperatīvā ūdens stendu apkalpošana. Pirmo reizi ieraut kādu H₂O dabūju vien starp 10to un 11to kilometru, taču tas nebūtu nekas, ja saule tā necepinātu. Neesmu pieradis dzert, taču gaidāmajā karstajā vasarā līdzbraucējiem noteikti būs jāņem kāds šķidrums līdzi. Pozitīvs atklājums bija Powerade dzēriens, kas bija ļoti patīkami enerģiju piedodošs. Taču otrais negatīvais bija līdzjutēju kūtrums - tieši to, kas bija atnākuši un stāvēja gar malām - atskaitot patiešām aktīvos aktīvistus pie Rātslaukuma pārējie tikai stāvēja un skatījās. Gaidīju mazliet vairāk entuziasma. Bet tas tā, nākamreiz būs jāsavāc lielāks savējo pulks, kas paklaigās!
Atceros, ka bija viens neliels vājuma punkts, bet neatceros īsti kur. Šķiet, ka uz tilta vai kkā tā, stāvums no Rīgas puses uz vantinieka ir ievērojams - kā kalnā jākāpj.
Saules spīdēšana bija jauka pārmaiņa, jo visas citas reizes šogad skrēju, kad laiks bija apmācies.
Bruģi es tiešām neciešu, tā bija elle. Visjaukāk laikam tomēr skriet bija pa Valdemāra ielu un tiltu, var just to brīvības sajūtu.

Noskrienot pēdējo reizi no tilta sāku jau kāpināt tempu, parādījās arī aktīvāki atbalstītāji un nogriežoties finiša taisnē uzlikās tāda fiksā mūzika, ka kājas pašas gāja uz priekšu. Sanāca tāds spurts, ka vairākus apdzinu kā stāvošus! Tikai dažus soļus pirms finiša jutu, ka aiziet ciet elpa - tādas sajūtas bija pirmo reizi, daudz netrūka, lai tāds uzrāviens beigtos slikti.

Medaļa, rozīte, maisiņš - braucam mājās.

Atliek tikai pieminēt, ka skrējiens bija super, viss bija super un ar nepacietību gaidu nākamo.

Tikai vēl mazliet par rezultātu - vidējais ātrums sanāca par veselu minūti ātrāk kā parasti (5 min/km); rezultāts tikai par divām (reāli vienu) atpalika no tā, kas tikai rādījās sapņos ievērojami pārsniedza minimālo cerēto (2h).

Tā lūk. Tiekamies uz ceļa.

diena -1

Tātad rīt lielā diena - Nordea Rīgas maratons.
Starts 9:25, izbraucam pirms astoņiem.
Paēsts ir, mantiņas saliktas, viss sakārtots, mūzika sagatavota.
Esmu gatavs skriet un noskriet labi.
Nekā cita svarīga man nav ko pavēstīt.
Lai veicas!

mākslinieks

Mana jaunā iesauka.
Forši.
Nepietika ar "topiņš". Kaut gan šoreiz iesauku deva augstskolas pasniedzēji. Labi, saiģot.

Sen nekas nav rakstīts, bet attaisnojums tāds, ka man ir bijis ļoti daudz darāmā - starp ieskaitēm/eksāmeniem un augstskolām, un darbiem nav bijis laika nekādām sociālām aktivitātēm.
Tik vien kā mazliet paskriet (pirmo reizi šogad pieveicu 19,5 km, juhū) un... tas arī būtībā viss, ā - nepāris reizes aizbraucu ar veļosipēdu līdz jūrai un atpakaļ.
Šodien biju uz maratona expo Revalā, tīri tā neko. Domāju, ka būs vairāk cilvēku tur. Man piešķirts '3321' numurs, jauki tumšā zaļā krāsā. Vēl visādus krāmiņus iedeva (vitamīnus, atlaižu kartes utt.). Esmu nokomplektēts svētdienas startam 9:25.
Vēl tikai palikusi neliela dilemma par apģērba un apavu izvēli, un mīklainā atbalstītāju lieta - vēl nezinu kas nāks un tā. Bet tas arī nav kritiski būtiski.

Šodien tika veikta ķirurģiskā operācija manai mammai. Tās cena liktu pat frizierim pasmaidīt vai greizi noskatīties. 3Ls. Tā neko.

Kas vēl jauns?
Pasūtīju vienu verķīti, nākamnedēļ jābūt klāt. Tad nu uz laiku būs miers no tehniskiem un mehāniskiem brīnumiem.

Pirmo reizi mūžā laikam nācās izturēt 17h darba dienu nonstopā. Vauvaviuva, bet nav tik briesmīgi - uz beigām jau tīri jautri bija.

Rīt darbs, tā kā ar labunakti.

briest pārmaiņas blogā

sorry Garfīld

Es neko neteikšu 9tā maija sakarā, daudz jau ir teikts un gan jau, ka vairums zina manu nostāju šajā jautājumā. Labāk atturēšos vai arī "it's gonna get ugly".

Šodien arī māmiņu diena, apsveicāt jau savējās? Malacīši :)

Darbā viss samērā mierīgi - secinu, ka man patīk "english" kamēr šie ir skaidrā. It īpaši, ja brauc ar Audi R8.
Smukiņš, tikai par laimi man rīt nav jāstrādā, jo viens jefiņš blakus piebāza savu mazo dumjo mašīnīti tik tuvu, ka durvis atvērt nav iespējams.
Haha - nabaga Māris.

Čaļi sakarīgi, no Birmingemas, piegāja visam ar humoru un ir tik patīkami dzirdēt normālu angļu valodu, nevis lauzīto suomu vai svīdiš.



Nu jā, sorry, ka tik sūdīgas bildes, vienīgais, kas bija līdz, tas bija mobilais.










Vēl mums bija pāris incidenti ar "aktu" sieviešu tualetē, kurā Ingus čalim burtiski nocēla meiču.

Un kronis protams bija ap deviņiem no rīta, kad izčekojās pāris manāmi iereibuši āksti, kas pat nevarēja savākt burtus vienkopus, lai nomurminātu 'minibar'.
Tajā pat laikā atnāca paziņojums, ka 5tajā stāvā gaitenī izsists spogulis. Operatīvi atradām vainīgo, kas protams bija neviens cits, kā jau iepriekš minētais uzdzīvotājs. Sauksim viņu par Stīvenu no Beļģijas.
Ierakstā skaidri redzams, ka Stīvens no Beļģijas ar elkoni izsit spoguli un tad novelkas lejā uz recepciju. Diemžēl visai kompānijai maksājums bija cash, taču atradām kredītkartes numuru no booking.com un piestādījām smuku rēķinu. Šķiet, ka nevaru atklāt cik tieši.
Reizēm šķiet, ka Dievs tomēr ir - jo pēc kāda laiciņa hauskīpings atrada pasi. Pasē rakstīts Stīvens no Beļģijas. Jēj. Double jēj.
Nekur tālu netiks. :D

Jā, par virsrakstu.
Vakariņās bija lazanja.
Sorrī - galīgi negāja pie sirds.

algas diena

...ir laba diena un šī pat bija diezgan interesanta, un piedzīvojumiem bagāta.
Atklāju, ka Tallink nekrāpjas un godīgi ne tikai maksā nodokļus, bet arī skaita nakts stundas. Nāis.

Bet tas ir otršķirīgi, šodien bija pamatīgs iebraukums (kkur 200 cilvēki) un piedevām vēl izbraukums, un tāpēc šodien strādāju divatā ar Ivanu un recepcijā vēl divi veči - Krišs ar Jāni, tā kā šodien kārtīga vīru brigāde. :)

Protams, ka divatā jautrāk, izklaidējām viens otru un izpalīdzējām, tas ir - Ivans izpalīdzēja man - vajadzēja uz pāris stundām paspēt aizlaist uz Brīvzemnieka ielu un novadīt aerobikas nodarbību. Veiksmīgi viss notika un pat iekļāvos laika limitā. Pozitīvi, visnotaļ.

Neliela dzeramnauda arī sanāca, bet citādi šodiena nebija nekas īpašs. Tikai uz vakara pusi dažiem savajadzējās ziedus - pirmais uzdevums rīta agrumā (pusastoņos) man būs sameklēt bodi, kurā var dabūt lētas un labas rozes. Sarkanas. 9 vai 11.
Vismaz labāk kā iepriekšējo reizi, kad vajadzēja 10.

Viss, jāgatavojas rītdienai - būs jautri, kad visi, kas šodien iebrauca brauks prom, rīt hoķis, rozes jāmeklē utt.

Galda lampas gaismā visi zefīri izskatās vienkrāsaini.

whatafish?!

Tādas lūk ir mūsu angļu valodas. Iet vaļā jaunvārdu darināšana.
Tas uzreiz man asociējas ar īstāko WTF?! dziesmu - Reclaim My Place (KoЯn)



Bet tas nav svarīgi, neliela atgriešanās vecajos labos laikos.
Nekas, viss tiks restaurēts. Noteikti!

Citādi nekas īpašs pēdējās dienās nav noticis.
Darbā samērā garlaicīgi, maz iebraukumu un izbraukumu.
Otrdien gan bija pamatīgs VIPs.
Jevgēņijs Jevtušenko.

(te viņš jaunības dienās (1972) kopā ar Ričardu Niksonu)

Tagad viņam jau ir 76 gadi, par viņa ārējo izskatu neizteikšos (ja nezinātu, kas viņš tāds, tad lūgtu apsargu aizdzīt tālāk). Bet izskatījās fifīgs onka, ar kuru būtu interesanti sarunāties. Ar iespaidīgu dzīves bagāžu un nenoliedzams bohēmists, bet iespējams es aizeju par tālu savos spiedelējumos.

Iedeva 6$ dzeramnaudā, viņa svīta (trīs sievišķi) iedeva vēl divus latiņus. Nav slikti :)

Mācības tuvojas noslēgumam, vairs nav daudz atlicis, vien dažas sāpīgas zināšanu pārbaudes no kurām jau esmu atradis. Piektdien darba laikā kkā jāizbrīvē laiks un jāpaspēj uz ieskaiti sporta pedagoģijā. It kā nekas īpašs, bet tomēr.

Jau lieliem soļiem tuvojas lielais 23. maija datums, kad notiks izturības pārbaude 21km skrējiena izskatā. Aizvakar noskrēju 18km. Plānoju rīt arī mazliet paskriet - vienīgā brīvā diena, kad varu mierīgi sakoncentrēties. Galvenais tagad nesaslimt un tad būs viss ok, esmu gatavs!

Vēl tuvāks ir viens cits datums 14tais maijs - daiļās (topošās) dzīves biedres 20tā jubileja. Kkas jau jāizdomā tā spešal, bet nav ideju - kāds nevar palīdzēt?

(labi, idejas ir, bet nav līdzekļu un laika izpildei)

Pēdējās dienās palielinās manis izlasīto internetā atrodamo rakstu, kas saistīti ar sportu, daudzums. Iemesls? Madrides Real cīnās par pēdējiem punktiem, lai kļūtu par Spānijas čempionu un pilniem spēkiem rit NBA pleiofi. Neesmu ne par vienu, esmu tikai pret Cavaliers. Noskatījos pēdējo (otro pret Celtics) spēli un gavilēju par visiem zaļā tērptajiem pēc kārtas. GO Celts!

Un nu viss, eju skatīties kā Reāls spēkojas ar Maljorku.

pieci velni baznīcā

Kā man iet?

Neteikšu.
Uz priekšu jau iet.
Vārdos neaprakstāmas sajūtas pārņem, kad pēc 12 stundu garas nakts maiņas pārvelcies mājās ar bronhīta simptomiem un lieliskām iesnām. Un pēc tam noguli no deviņiem līdz pieciem.

Pa ceļam autobusā iekāpa kontrole. Svētdienā, astoņos no rīta. Bet es laikam izskatījos beigts, jo mani pat nepārbaudīja. Ha - inyourface!

Patiesībā man nav ko teikt, vakar pamodos ar sēcošiem bronhiem un pilnībā aizliktu degunu. Vajadzēja skriet, bet to es izdarīšu rīt. Būs jācer, ka tas neizsūks no manis pēdējo dzīvību, jo parīt atkal darbs - visa diena. Bet es nečinkstu un nesūdzos, darbs ir darbs un dzīve ir dzīve. Jāpieņem tas, kas ir. Pat ja reizēm ir grūti un gribās pagulēt siltā gultiņā, netaisīt brokastis.

Maziem solīšiem tuvojos tehniskajiem upgreidiem, kad būs klāt, tad uztaisīšu i' fotosesiju, i' garu un plašu pārstāstu. Tikai būtu jācenšas iekļauties ~200 Ls no manas puses un vēl vismaz 150 no mecentāta, tad finansiālie līdzekļi būs izsmelti uz kādu laiku (līdz nākamajai algai).

Atziņas, kas pārņem un neliek mieru atnākot mājās no darba/skolas/prombūtnes un tagad sēžoties pie galda ir, ka pa dienu ienāk prātā tik daudz labas domas un idejas, par kurām varētu rakstīt, bet tagad viss ir pagaisis. Vēl viens iemesls minētajiem uzlabojumiem.

Bet būs labi, veselība atgriezīsies, būs atkal viss kārtībā.

Smuks laiks ārā, paliek pat žēl, ka neeju ārā ar kameru un netveru pavasari.