virsstundas

Nē, vēl gan nestrādāju virsstundas, vismaz ne darbā un par atalgojumu.

Kad slimojam un tai pat laikā cenšamies kko darīt vai velkamies uz darbu/skolu/jebkur ķermenis strādā virsstundas un izsūc no sevis visu pēdējo suslu.

Bet tas bija vakar. Lai nečakarētu pats sev smadzenes sākšu hronoloģiski apgrieztā secībā.

Otrdiena.
30.03.
Šodien bija otrā apmācību diena manā tīri burtiski topošajā darba vietā.
SIA Tallink Hotel Riga laikam atrodas Elizabetes ielā 14, vēl gan tur viesnīcas nav. Ir tikai logi, rosīgi darbinieki un montieri, un izkārtnes, kas vēsta, ka atklāšana laikam būs 15.aprīlī.
Nu jā... bet tas nav tik svarīgi, tas tik informācijai.
Bet ko tad es tur daru? Jau otro dienu no 14tiem līdz 18tiem man tur notiek apmācības. Sēžu pie kompja, klausos ko viens igaunis (par viņu vēlāk) stāsta un rāda un projektora. Programma saucās opera, esot pati krutākā viesnīcu apkalpojošā programma un visām modernākajām viesnīcām tāda ir.
Nu tad tā, pagaidām tikai spēlējamies, vadam iekšā fake info un izmēģinām visu uz nebēdu. Kā pievienot vai atcelt bukingu, nodot nouts hauskīpingam, uztaisīt pārtī, ja tur piedalās cilvēki no atsevišķiem bukingiem/istabām, visādi pekedži un vēl viskautkas biezā slānī. Sorry par slengu, bet es pat necenšos vairs aizdomāties kā tas ir latviski. Lieki teikt, ka igaunis ar mums kontaktē in english. Programma baigi gudrā un nāksies vien šo izmantot, un pareizi, citādi būs ziepes.
Citādi šodien bija patīkama diena un nevarēju daudz sūdzēties, protams, salīdzinot visu ar vakardienu.

Pirmdiena.
29.03.
Jau iepriekšējā vakarā sajutu, ka kkas nav ok. Pavisam ne ok. Vai tā bija pica vai kartupeļi ar vistu, ko paspēju aprīt pēc desmitiem vakarā, bet vēders bija pilns un aizštopējies kā vēl nekad.
Rezultāts - praktiski negulēta nakts, no rīta nelabums un vēdersāpes. Pat kuņģa pilieni dzerti trīs reizes dienā īpaši nepalīdzēja.
Brokastīs ieēdu vien biezpiena sieriņu un mazliet tējas, pirmā nodarbība jau sports un pēc astoņiem jau sākās aktivitātes. Šorīt gan neierasti sev sēdēju maliņā un neilgi pirms nodarbības sākšanās uzgāju augšā pamīties.
Jutu, ka nebūs labi. Ja tikai būtu sāpējis vēders, tad neko. Paskrietu, uzsistu adrenalīnu un būtu ok, bet parādījās arī nelaba dūša un vājums. Nu labi, sākās nodarbība, šoreiz ķēdes/apļa treniņš, paskrēju mazliet un dažus rīkus izpildīju, bet pie muguras treniņa palika pavisam draņķīgi. Aizgāju uz ģērbtuvi un tur arī paliku. Savā ziņā pat gribēju izvemties, lai ir miers un tīrs kuņģis. Nu ja.. nodarbība drīz jau beidzās un nācās tikt mājās, pa ceļam vien ar grupas biedriem iegriezāmies kojās, bet arī tur dabūjām kurvīti.
Kāpēc? Pastāstīšu, kad būs skaidrāks ar fizioterapeitu priekšnesumiem.
Un tālāk jau bēdu lejas turpinājās mājās, kamēr nācās doties uz darba vietu. Iepazinos tur arī vēl dažiem kolēģiem. Edgars, Ervīns, Dace, Dace un blondīne (sorry, bet nekādi neatceros vārdu). Vispār baigais labirints tur pagrabā. Otrdien jau bija vieglāk atrast ceļu.
Pēc dažiem neziņas mirkļiem atradām (ar Edgaru) īsto telpu, kur tad viss notikšot. Izrādās, ka mūs mācīs klikšķināt. Dīvaini, jo parasti jau to veic administratori nevis šveicari, kaut gan ko var zināt. Par sliktu jau nenāks. Sākumā nodarbību vadīja Andrejs, bet vēlāk vadību pārņēma igaunis vārdā Aivar(s). Ja pirmais bija solīds, ar uzvalku un izskatījās kā tiešām IT speciālists, tad Aivars bija tāds nu... vairāk viņš man atgādinātu mūzikas veikala pārdevēju - apaļīgs, nepārāk kārtīgiem matiem, lielu bārdu, kas līdz ar zodu paliek vēl garāka un tērpts viņš arī bija maikā utt. Bet viņš tik un tā labāk stāsta - mazāk liekvārdības un ātrāk arī palaida. :D
Neko daudz nedarījām, lielāko daļu Andrejs nopļurkstēja par to, cik svarīga programma un cik svarīgi ar to mācēt apieties. Doch! Savadījām tikai pāris profilus iekšā un viss.
Un vēlāk vakarā atkal neko neizdarīju jau iepriekšminēto, vēdera izraisīto, ciešanu dēļ. Slinkums jau arī nepalīdz protams.
Pieminēšanas vērts, ka vakara pusē mazliet aizgāju atlaisties. Bet pamodos es ap pusdivpadsmitiem. Čoini nu.

P.S. Laiks bija ļoti labs, tiešām var teikt, ka ir iestājies pirmais zaļais laiks pēc baltās un bargās ziemas.

Svētdiena
28.03.
Pelēka diena vistiešākajā nozīmē.
Visu dienu lija un izdomājām, ka derētu aizvilkties uz spici un pārbaudīt vai ir tur, kas pērkams. Atradām pelēku plašķa mēteli, bet par tādu cenu, kura prasās pēc Lieldienu apgraizīšanas. Gaidīsim ar cerībām. Neceru gan...
Drīz pēc ieiešanas rimi radās spožā doma par picu, sapirkāmies sastāvdaļas un nokļuvuši mājās ķērāmies (es gan neķēros, nepārprotiet, man nav ne jausmas kā cept picu) pie pagatavošanas. Pieēdāmies, pačučējām mazliet un jāatzīmē, ka šajā dienā sākām spēlēt facebook spēlītes.:D
Jau vakarā jutu, ka nebūs labi, kaut gan piedevām nopirku tik garšīgas lietas.

Sestdiena
27.03.
Atpūtas diena, nekas īpaši derīgs netika izdarīts, redzēta viena filma "Up in the Air" ar Džordžu. Nebija ne vainas.
Pakšņājām dārzu mazliet - notīrījām sniegu no rozēm un kkādiem lakstiem. Tas jāprasa īpašniekam no kādiem, zinu tikai to, ka atsaldēju rokas. Vē!
Pagulējām dzīvoklī un tas arī praktiski viss.

Piektdiena
26.03.
Bija jābūt divās vietās vienlaicīgi. Izvēlējos angļu valodu RSU. Abi ar Jurģi dabūjām 9. Pff..
Gādīgā Anastasija neaizmirsa un atgādināja par apmācībām, kas sāksies pirmdien. Jābūt.
Nu un vēlāk uzstādīju kārtējo šīgada rekordu skriešanas attāluma ziņā. Gribētos ticēt, ka esmu jau tagad gatavs skriet pilnu distanci, bet atkārtošos teikdams, ka jābūt pacietīgam. Pašam tad arī būs vieglāk.
Attālums 15.5km. Laiks 1h 37min. Vairāk šeit.

Bet tagad - back to future.
Rīt trešdiena!

trolejbuss un ratiņkrēsls

Tas laikam bija otrdien, man jau visas dienas sajukušas.

Gribēju rakstīt vakar, bet bija citas lietas darāmas.. kādas citas, par tām mazliet vēlāk, varēšu jūs vēlāk ielūgt uz izstādi.
Tātad - otrdien, stāvot tērbatas ielas pieturā, redzēju kā turpat blakus pierullēja viens ar baigo old-skūl ratiņkrēslu, stilīgais onka. Tā nu viņš tur ieriktējās starp citiem, kas gaidīja transportu.
Kad piebrauca 14tais trolejbuss atlika man nobrīnīties. Kā?! Viņš taisās kāpt iekšā? Kādā veidā viņš tur plāno uzrausties, jo attālums starp ietvi un augstums no zemes līdz trolejam bija iespaidīgs.
Tantuki ar švakām gūžām jau to nespēj un krīt augšpēdus...
Daudz gan man nebija jāprāto, jo braucamais jau sāka nolaisties zemāk un izbīdīt uzbrauktuvi.
Smalki.
Tehnoloģijas ir laba lieta, lai ko arī neteiktu tie, kas pieraduši pie zirga pajūga.

Nu jā... ko vēl es gribēju pastāstīt?
Maziem čihuahuām patīk metāls. Nopietni.
Sēdēju busā un iekāpa viens pārītis, rokā nesot mazo tricelīgo radījumu ar sikspārņa ausīm. Un tikko jaunietis, kas sēdēja man blakus ieslēdza metālu, tā šis saspicēja savas ausis un vēl vairāk izbolīja acis ar acīmredzamu interesi. Vismaz gaume šamējiem ir kaut cik ok.

Vēlāk uzrakstīšu vēl kaut ko interesantu no farmakoloģijas novirziena..

pavasara (maniakālā) depresija

Šim bezgala jaukajam pataloģiskajam stāvoklim ir divas stadijas.
Maniakālā un depresijas.

Man nav ne vienas no šīm, jo man ir tikai neliels pavasara nomākums, kad varētu teikt, ka tas mazliet apošņā depresijas robežas.
Simptomi?
Vispārējs nomākums (garīgs un fizisks), nevēlēšanās neko darīt un iet. Nogurums un citas daudziem zināmas likstas, kas ļoti atgādina parastu slinkumu.
Bet nē, pašreizējā gada laikā esmu palicis vēl slinkāks un vēl grūtāk motivējams.

No farmakoloģijas:
maniakālā depresija - bipolāri afektīvs traucējums. Lieto normotīmiskos līdzekļus, kas tieši vai netieši ietekmē dopamīnerģisko sistēmu. (ziniet taču, kas ir dopamīns? ja nē, tad sorrī, nav vēlmes stāstīt, paguglojiet)
Nu lūk, šie līdzekļi normalizē garstāvokli un bla, bla bla... Precīzāk tas būtu litija karbonāts jeb aptiekā to varētu atpazīt pēc vārda mikalits, par receptēm nezinu, gan jau par smukām acīm tāpat vien nedos.
Un jā, tajā fāzē, kad jūties kā maniaks palīdzēs jau minētais Li₂CO₃ kombinēts ar.. piemēram, haloperidolu. Kad esiet sadrūvējies pievienojiet kādu antidepresantu. Šeit izvēle ir plaša - selektīvi vai neselektīvi.
Visi taču ir dzirdējuši par prozaku, lūk tas ir selektīvs un palīdzēs depresijās vai fobiju gadījumos. Neselektīvie vairāk saistīti ar neiroloģiskām problēmām.
Nu jā, kāpēc to visu stāstu nezinu, bet savādāk mani ieraksti liksies īsi un nesvarīgi - re kā, viena no izplatītākajām fobijām ir arahibuterofobija. Kas uzminēs, kas tas ir, tas dabūs zemesriekstu sviestu! Pie aukslējām :D

Šodien ejot uz sportu pa ceļam pie āgenskalna tirgus redzēju pamestas automašīnas atslēgas. Uz piekariņa bija rakstīts SAAB. Un blakus stāvēja smuks SAABs. Ja būtu mazliet trakāks varētu bijis interesanti pamēģināt..

Es pārkāpu savu apņemšanos. Ne vakar ne šodien nebiju skriet jeb izlaidu iknedēļas īso distanci. Vainīgs laikam ieraksta virsraksts, bet attaisnojumam varu teikt, ka vakar vakarā bija spēka treniņš, šorīt pamatīga aerobika un nupat visu ceļu no kora skrēju.

Jā, koris. Bijām divi. Es un Andris. Vēl bija sešas meitenes+Ieva. Un vēlāk protams atnāca Māra un dabūjām nelielu brāzienu. Ja neziniet šos personvārdus, tad uzjautājiet. Gan kādu dienu veltīšu tam ierakstu. Gatavojamies kārtējais meistarklasei, šoreiz ar spāņu komponista Ramiro Real skaņdarbiem. Drausmas.. un Rekviēmu es arī nedziedāšu. Tā jau maz laika.

Dzerot vāju tēju un ēdot vecus cepumus arī atvados. Līdz nākamajai reizei.

tromboflebīts

Vai zinājāt, ka līdzekli, ko mūsdienās lieto pret tromboflebītu un trombožu terapijā, un kuru sauc par varfarīnu, kādreiz izmantoja par žurku indi?

Ko tik cilvēki mūsdienās nedara?! Labprātīgi lieto žurku indi. Un to pat nezina, jo, protams, neviens ārsts neko tādu viņam nemaz negrasās atklāt. Ja pats vispār to zina.

Tas viss, ņemot vērā, ka jūs vispār zināt, kas ir trombs, kā tas veidojas un ko var izraisīt. He, gan jau atcerieties no vidusskolas bioloģijas, ka bija tādi vismazākie asins ķermenīši. Tagad tos pat nesauc par šūnām, jo tiem nav kodolu, tagad sauc vienkārši par asins daļiņām.

Un zinot to visu varam iedomāties, kas notiek ar žurku, kad tā notiesā ēsmu+nāvējošu varfarīna devu. Žurkai parādās vispārēja iekšējā asiņošana un īpaši trakos gadījumos žurka var pat uzpūsties! To protams es tik tikko izdomāju, bet varētu būt viens fēins skats.
Labi, nav ko baidīt mazus bērnus ar šitādām ģeķībām, visiem jau nav jāzina farmakoloģija

Vakar pabildējos, ziniet, jauna frizūra un tā. Parasti gan tā nedaru.

Šodien pabiju jaunajā Tallink viesnīcā, gatava vēl nav, bet izskatās jau smuki.
Redzēs kā būs manā jaunajā darba vietā, nākamnedēļ sākšu apmācīties un iepazīties ar apkārtējiem, un apkārtni.

spēles pie šaha galda

Laikam ejot rakstu arvien mazāk. Grūti pateikt, kur nospraust robežu notikumiem un aktivitātēm, kas ir pieminēšanas vērti.

Šodien bildēju.
Varbūt rīt nobildēšos. Sataisīšu jaunos vecos matus un uztaisīšu kādu portretu. Varbūt.
Šodienas bildēto redzēsiet, ja modelis atļaus.

Te viena, ko es gribēju uztaisīt. Nesanāca kā gribēju.
Varbūt pārtaisīšu.

Esmu noguris, bet mierinājumam tas, ka rīt ir svētdiena.
Pirmo reizi šogad sauļojos. Skrienot mazliet apsvilināju seju. Patīkami.

berserk*

*saistības protams nekādas, kkur droši vien, ka dziesmā šķiet dzirdēju to vārdu. Īsti pat latviski nav tulkojuma. Tikai kārtējais tāds vārds, kam latviešu valodā nav analoga. Tipiski.

"The deed is done!"

citāts no vienas stulbas filmas, pat neminēšu kādas, lai nekristu kaunā par to, ka vispār tādu redzēju...

Tātad "the deed" ir sekojoši:

1. atvadījos no garajiem matiem.
   
   Tik īsi mati kā tagad man nav bijuši kopš 11tās klases. Neņemot vērā frizieres uzstādījumus ar vasku/želeju & co. es izskatos gandrīz šādi:
   
   
   
   
   
   Patiešām! Būs tik mazliet vairāk jāpastāv pie spoguļa kā ierasts.
   
   
2. Noslēdzu darba līgumu.
   Kas patiesībā ir... pat nezinu kādas izjūtas mani pārņem. Laikam visvairāk apmierinājums ar paveikto.

Un nu pie patīkamām nodarbēm - rīt sestdienas skrējiens būs agri, jau pirms desmitiem. Ūn pēc tam vajadzētu būt jaukai fotosesijai. Cerams, ka pāris bildes sanāks rādāmas plašākai publikai un pa burzmu arī pavīdēšu otrpus objektīvam.

Esmu sapircies gardumu krājumus nedēļai, lai apmierinātu savas vajadzības pēc pēc iespējas tīrākas glikozes. Noteikti rīt daudz kas tiks notiesāts. Kā tam arī jābūt.

Citādi diena pagāja patīkami brīvi un nepiespiesti. Cik labi ir tad, kad nav jāiet uz skolu.
Necerēti patīkams pārsteigums man tika no rīta - pārpildītais buss, ko nebiju jau labu laiku pieredzējis pietiekami sa***sa man garīgo, lai tāda muļķība liktos fifīga. Šķiet, ka gutta bija samaksājusi pārītim čaļu ietērpties absurdi muļķīgā ietērpā (dzeltens.. kkāds veidojums... pieņemu, ka vairāk saistīts ar botāniku nekā ar mašīnbūvi) un sveikt visnotaļ saīgušos, arī mani, cilvēkus, kas raušas ārā no sabiedriskā. Sveicināja, sniedza palīdzīgu roku pie izkāpšanas un novēlēja jauku dienu. Neticami, bet es, ciniķis būdams, pat pasmaidīju.
Pozitīvi!

Kas nepavisam nav pozitīvi ir milzīgais kontrolieru skaits, kas pēdējā laikā ir saviesušies. Kā man viņi ir līdz kaklam. Katru reizi, kad kkur braucu man jāvelk ārā maks tikai, lai šie pārliecinātos, ka nekrāpju valsti par 70 sant.

Ar labunakti.

gnarl kill

Re kā, pāris dienas nekas nav rakstīts un jau dīvaina sajūta...
Nu tad tā - nekur nebiju/neesmu pazudis, tikai vajadzēja padarīt šādas tādas lietas. Fizikālās medicīnas raksts/pētījums/referāts nobeigts un pagalam. Ieskaitīts! :)
Bet ar to viss nebeidzas, vēl palikusi funkcionālā novērtēšana ar tās nelaimīgo zinātnisko pētījumu. Pusē jau vismaz ir, tālāk tikai jāapkopo un jāsakārto.

Laikapstākļi šodien jauki, pavēss, bet solītais lietus izpalika. Līdz svētdienai sola jau kāpumu līdz +8ºC. Bez nokrišņiem.
Gribētos ticēt, pat ļoti. Draugiem lapa jau čivina. Pavasaris galvā.

Paspēju aiziet nomērīties Tallink formas tērpiem.
Vispār bija vesela epopeja.
Kr. Barona ielas beigās jeb 119. numurs aiz pašas skolēnu pils ir baigā sēta ar novērošanas kamerām, kur rakstīts "skolēnu formas tērpi" un ieejot pa vārtiem uzraksts: "bez caurlaidēm ieeja aizliegta". Nu labi, ja nu esmu klāt tad jau apbridīšu pa perimetru apkārt, varbūt kāds izskrien ārā vicinādams vāli.
Apgāju vienreiz apkārt, atnācu atpakaļ. Neviena nav.
Tikai uzraksts, kur bija rakstīts kkas saistīts ar metinājumiem.
Labi. Nonācu sākumpunktā, bija vēl tur durvis, bet tā kā tur bija rakstīts "Nepiederošām personām aizliegts", tad nemaz nemēģināju.
Iegāju pie tiem pašiem skolēnu formas tērpiem. Un kur gadījies kur ne "19tā telpa - Pro Fashion" Yes!
Uzrāpos norādītajā otrajā stāvā un atklāju, ka tur ir tikai tumšs gaitenis ar novērošanas kameru, kas skatās tieši man virsū.
Durvis pa labi ciet. Durvis pa kreisi ciet. Tālāk gaitenis vispār neapgaismots. Vienīgi vēl redzēju, ka durvīs pa labi piedāvā masāžu. Skaitot pēc kārtas, durvis pirms masāžas šķita pareizās. Pieklauvēju un atvēris durvis ieraudzīju.. tualeti.
Nu moins! Pilnībā apjucis atkāpos atpakaļ līdz kāpnēm. Paldies Visaugstākajam nāca palīdzīga dvēsele un norādīja, ka ateljē atrodas pirmajā stāvā tikai zem cita nosaukuma "Neja & Ko". Vienreizēji!
Cilvēks ar jaukajām rokām vārdā Igors mani ātri nomērīja un varēju doties tālāk savās gaitās. Tad jau redzēs kādi šie būs - aizdomas, ka tumši zili. Palūrēju vien uz šveicara amata sarakstu, bez manis tur vēl bija 4 cilvēki.
Tālāk biju olimpijā un sapirkos visādas garšīgas lietas, bet tas vairs nav svarīgi.
Rīt eju slēgt līgumu!

Novilku kaut ko jaunu. Radiohead - In Rainbows.
Patika gandrīz viss. It īpaši otrais disks.

Vai jums jau ir kāds teicis, ka nākamā Jackass filma būs 3D!

Nevaru izdomāt vai iet drīzumā uz teātri.. Dailē interesanti piedāvājumi: "Ja mana sieva to uzzinās..." un "Versaļas kods".

Laikam viss... ja ienāks prātā vēl kas, tad gan jau uzrakstīšu.

foto būšanas

Tikai gribēju pateikt, ka tikko ideju ģenerātors ieslēdzās uz pilniem apgriezieniem un deva dažas lieliskas domas kā taisīt nākamās bildes.
Saturās! Šis būs labais!!!

vēlais ieraksts

Noskatījos filmu, kuru dabūju jau, šķiet, ka pirms nedēļas.
"Spirit of the Marathon".
Bija tiešām jauka un baudāma. Sen nebija skatītas nekādas dokumentālas filmas, bet šī bija tiešām labi uzfilmēta, kā arī bija ļoti patīkama mūzika.
Visvairāk patika Lorija un 70-gadīgais Džeralds. Tiešām forši cilvēki un visa atmosfēra... njā, kādreiz būs man arī jānoskrien maratons, bet ne tuvākajā laikā. Nav ko pārpūlēties.
Varētu līdz 25 gadu vecumam pieveikt tos 42km.

Par šodienas skrējienu - laiks bija briesmīgs (putenis), bet laiks bija pieņemams (13km - 1h 25min). Sajūtas bija labas, nevaru sūdzēties, bet ļoti gaidu laiku, kad varēšu skriet šortos, ar vienu kārtu uz muguras un kājas negrims iekšā slapjā, un aukstā žurgā.
Noooteikti līdz lielajam skrējienam jāiegādājas jauni skriešanas apavi.


Iepriecināja cilvēku atsaucība aptaujas sakarā, tagad ir neliela skaidrība par to, kas ir acij tīkamāks.
Noteikti radīsies vēl dažas idejas, kuras pieklātos realizēt. Nav vienīgi to modeļu...

Jūsu viedokli lūdzu!

Fotomanipulācijas

Daba+ainavas

Portreti

 

Kompozīcijas

"Street photography"

pasaulīt mīļo - atkal snieg!

Nu bet tiešām!!!
Vakar ienāca prātā nenormāli spīdošā doma, ka vajag tā kārtīgi safotografēt saullēktu.
Kā nekā pēdējās pāris dienas bija jūtams kārtīgs anticiklons un protams man neienāca prātā pārbaudīt laika ziņas vai kas ir mainījies. Forši..
Piecēlos.. kkur pirms pussešiem, ārā tumšs, viss ok. Pagaidām.
Pc biju atstājies ieslēgtu, palasīju mazliet kko un devos uz busu. Mazliet pāri sešiem jau biju pie vanšu tilta un viss bija pārāk tumšs, lai saprastu, ka apkārt bija tikai sniega mākoņi. Mazliet pabildēju ostu un pārējos tiltus. Gaidīju un gaidīju. Un tā i' nesagaidīju. Tik' kkādas miglu bildes. Pārsalu un apnika, un devos pa ledu pāri Likteņupei pie Lielā Kristapa. Pa ceļam vēl mazliet safotografēju un izkāpis krastā devos iekšā Vecrīgā.

No vienas puses interesanti redzēt kā pilsēta pamazām pamostas, samiegojušies cilvēki piektdienas rītā iet uz darbu ar domām jau par sestdienas saldo izgulēšanos.
Mašīnas, kas ar katru stundu uz ielām paliek arvien vairāk un pat gaismas un trokšņi ir citādi agri no rīta. Viss tāds lēns un miegains.
Taču tas neatsvēra to, ka gaidot pārsalu un nesagaidīju to ko gaidīju. Pē..! Nākamreiz šitādas avantūras kārtīgāk pārdomāšu.

ieguldījums nākotnē

Gribējās tādu pozitīvu rakstu - pozitīvai dienai.
Bet (dienas) noslēgums sanāca galīgi drūms. Pat negribas neko rakstīt. Ja dinamo patīkami pārsteidza, tad Madride nepatīkami. Pirmais ar otro puslaiku kā diena pret nakti.
Vai pelnīti..? Nezinu.
Vēl neticās, ka sapnis izsapņots.

Labi, lai paliek. Tāds nu ir sports.

Tātad - labās ziņas! Šodien beidzot sagaidīju slepeni-svarīgo telefona zvanu. Zvanīja pat divas reizes, bet nebiju pie telefona. Klausījos Dr. Beķera runās par manuālo terapiju. Tikko kā tiku pie mobilā atzvanīju šiem.
Tātad no 16tā aprīļa sākšu strādāt jaunatvērtajā Tallink viesnīcā. Ja pareizi atceros, tad tā būs uz Elizabetes ielas. Protams, esmu bezgala priecīgs, ka mūsu laikos ir iespējams arī atrast darbu.
Šķiet, ka būs jānogriež mati. Tā tiek prasīts šī darba etiķetē.
Noteikti ziņošu par īpašām pazīmēm manā izskatā.

Vēl joprojām Latvijas interneta veikalu noliktavās nav atrodams tas, ko vēlos! Tā ir viena no viskaitinošākajām lietām, kad ir ielikts piedāvājumā, bet patiesībā jums tā nemaz nav! Bastardi!

Kas vēl jauns..? He, šorīt redzēju kā skrien akls cilvēks. Trīs paaudžu pārstāvji skrēja uz busu, vidējās paaudzes pārstāvis bija ar laupīto acu gaismu, bet vecākais šo turēja pie rokas un virzīja pareizajā virzienā. Izskatījās amizanti.

Ok, viss! Rīt no rīta kolokvijs. Vēl jāpamācās.

tas ir noticis

Beidzot, ar trešās personas palīdzību, piereģistrējos Nordea Rīgas pusmaratonam.

Tas nozīmē, ka gaidu visus atbalstīt gribētājus 23.maijā jūsu izvēlētā vietā kkur gar trasi.

Kaut gan fanu zonām ir tikai divas vietas, tādā gadījumā jūs varēsiet stāvēt vai nu pie starta vai finiša - pie arēnas Rīga!

Pārējiem, kas jūtas pārāk forši, lai stāvētu un gaidītu, kad kāds pazīstams feiss noskries garām, iesaku uzvilkt kedas un skriet man līdzi!
Sākt jau variet šo sestdien.
Tas tādā gadījumā, ja variet noskriet vairāk kā 10 km, ja nē, tad tiekamies darba dienu vakaros (šīs nedēļas darba diena ir jau garām, jo šodien izmetu nelielu riksīti). Visticamāk otrdienās, bet par to vēl varam vienoties.

Kur es skrienu?
Es skrienu gar dzelceļu Rīga-Jūrmala, pa riteņbraucēju celiņu.
Cik ātri es skrienu?
Nezinu, vidēji. Ļoti viduvēji.
Mans starta numurs?
3321
Vēl kādi jautājumi?
Nē?!

Tad uz tikšanos!

tā lūk runci mēs, iestādījām dobītē

Ūsainā Puķe - Credo
Atrodi un novelc, labs gabals. 
(es nekādi nepopularizēju pirātismu)

Jauka diena, un citiem arī tā liekas.
Patiešām jauka un ne tikai dēļ siltā laika un košās saules. Kaut no rīta bija drūmums un viss riebās, pāris stundas, ko pavadīju ar kursabiedriem to visu izkliedēja.
Varu apzvērēt, man nav bijusi tik jautra klase.
Ja nu vienīgi 12tās klases ālēšanās bija līdzvērtīga, bet patlaban, tik pozitīvu lādiņu varu dabūt uzturoties tikai šo dažu indivīdu sabiedrībā. Iesnas kā ar roku noņemtas!
Tik laba sajūta, ka gribās pat iet skriet... kā es arī laikam darīšu, iekodīšu tikai kko saldāku un aiziet.

Ak jā, Gorillaz, uzlikšu vilkties un kad būšu atpakaļ jau varēšu klausīties.

Šķiet, ka twīters vainīgs - no rīta bija 6 epasti pienākuši, tagad atkal seši stāv un gaida, kad tos izlasīs.

Jā, izlasīju - pē! Tā, ko man vajag un vakar pasūtīju nav noliktavā. Maitas putni!!!

kas man šiten jāraksta?

Tātad, sākam izpildīt "wišlistu", pasūtīju riteni. Cerams, ka veikalam noliktavā būs.
Sakrustojam īkšķus.

Esmu twitter!
Pat necerēti cilvēki tur apgrozās. Pilnīgs ārprāts.

Gorillaz jauns albūms.. vēlākais rīt novilkšu, došu ziņu kāds izlikās.

8tais marts pagāja jauki, tā arī neko neizdarīju, vien ziedus nopirku. Saņēmējām patika. Tas pats galvenais!

Turpinām gaidīt svarīgo telefona zvanu..

daiļā dzimuma diena

..un nevis vājā dzimuma.
Reizēm mēs vīrieši ieņemam vājo un neaizsargāto lomu.
Saulīte jūs šodien aplaimo, debesis zilas un patīkams laiks. Ko tad vēl var vēlēties?! Var gan - lai šī būtu brīvdiena un nebūtu nekur jāiet.
Varētu vienkārši iet. Iet, kur deguns rāda un neuztraukties par galamērķi un kad tas tiks sasniegts.

Lai nu kā - sveicieni visām, jo visām sievietēm.
Manējai jo īpaši, bet diemžēl vēl nezinu ko šovakar darīsim. Abiem vēlie vakari un kino seansi arī gandrīz visi izpirkti. Vismaz ziedus jāiegādājas.
Kā kompensāciju.
Varbūt kko garšīgu.

HALA MADRID

Tagad uzvedīšos kā viens no tiem kretīniem, kas ālējas pēc dinamo uzvaras, bet vakardienas spēle bija unikums!
Tādas emocijas!!!
Spēlei iesākumā sekoju līdzi tikai rakstiskā veidā, bet pēc Ronaldu vārtiem sāku skatīties. Kas par Madrides uzbrukumiem. Un beigu beigās arī tika apbalvota par neatlaidīgajiem mēģinājumiem.
Yes - 3:2!!! Van der Vārts kompensācijas laikā!

Kopvērtējuma tabulā pēc punktiem esam vienādi ar Barsu.
Tagad svarīga spēle mājās pret Lionnu.

snurķis ciet un klepsis

Bet bija tā vērts!!!
Šoreiz skrienot sasniedzu Babītes stacijas tumšās aprises, apmetu nelielu loku un atskrēju atpakaļ uz mājām. Viss kopā ir +/- 13 km jeb viena stunda un 23 minūtes.
Tik laba sajūta, par spīti tumsai, sāpošam kaklam un tam, ka atpakaļceļā, jau pirms Imantas, nosprāga galvenā motivatora baterija.
Turpceļā bija tik kolosāls saulriets, kādu sen nebiju redzējis.
Tiešām!
Lilīgoranžsarkandzeltenrozā debesis. Vairākās kārtās.
Atpakaļceļā bija dīvaini skriet pilnīgā tumsā par mežu, ausīs skanot Ramšteinam.

Piezīmes: nejutu gandrīz nekādas sāpes, tikai ap skrējiena apaļo stundu piefiksēju, ka nedaudz savilkts kreisais ahils un labā pēda tāda jūtīga. Citādi bija ļoti laba sajūta.
Domāju, ka, ja saņemtos, varētu jau tagad noskriet tos cerētos 20+ kilometrus. Bet būšu pacietīgs, centīšos tagad skriet divreiz nedēļā.
Kas ir kopā ar mani?

neražiņa

Atradu smalku tīmekļa lapu noskrien.lv, skaidrs, ka piereģistrējos un tā.
Tad ienāca prātā padarīt skriešanu interesantāku - mainīt maršrutu. Izmērīju, ka līdz mežparkam labākajā gadījumā ir 11 km.
Crap! Atpakaļ jau arī jātiek.
Labi, pamēģināšu kaut kur pārdaugavā atrast ko piemērotu.
Bet tagad, par spīti sāpošajam kaklam, es iet skriet, varētu pat aizskriet mazliet tālāk par ierastajiem ~10 km.

saulesbrilles un marmelāde

Aha, šodien tā spīd saule, ka jāliek saulesbrilles.
Pamodos no saules stariem, kas nozīmē tikai vienu, atkal nokavēju.. bet bija tā vērts izgulēties. Šodien un rīt varēšu pastrādāt.

Ir jau dienas vidus, ēdu marmelādes un negribas neko darīt.
Bet jādara, ja ne šodien, tad rīt gan. Noteikti.

Atbilde, uz pa telefonu uzdoto jautājumu, būšot tikai līdz nākamās nedēļas beigām. Bet noteikti būšot. Cerams.
Kas vēl jauns... šodien dabūšu atpakaļ savu mīļoto D80.

Trešdienas ieraksts pagāja jauki, par spīti sāpošam kaklam viss notika daudzmaz profesionāli un tikām cauri stundas laikā.
Vēl arvien gaidu ierakstu no Šēnhera Misas. Bāigi gribas dzirdēt. Kaut vai tikai, lai paņirgātos par Busuli. He, he.

Šodien bija kontroldarbs, bet angļu valoda nav mācība, kur īsti būtu jāgatavojas. Nekas, piektdiena ir klāt un beidzot var nopūsties.

ko tik nevar atrast..

..googlā. Gribēju sameklēt pašreizējos cīņu biedrus, bet atradu bijušos. Tas ir bijušo.

Jānis Pelše (1980) - 2005. gada pavasarī absolvējis Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas doc. Vitas Kalnciemas ērģeļklases maģistrantūru. 2003./2004. gadā papildinājis zināšanas Hamburgas Mūzikas un teātra augstskolā pie prof. V.Cērera. No 2000. līdz 2006. gadam bijis Vecumnieku draudzes ērģelnieks; no 2006. gada Vācu Evaņģēliskās baznīcas Latvijā Rīgas draudzes ērģelnieks. 2006. gadā kopā ar Alisi Jušku (vijole), Aināru Paukšēnu (viola da gamba) un Reinhardu Bartlu (teorba) darbojas jaunizveidotā senās mūzikas ansamblī.

Viņš, manos pirmajos ar pirmo lielo kori saistītajos gados, bija koncertmeistars.

Neticēsiet, bet šis cilvēks ir viens no interesantākajiem sarunu biedriem. Totāls hipijs.
Par piedzīvojumiem Portugālē citreiz, tas ir stāsts veselai nodaļai.
Pēc brauciena ar kori uz Portugāli Pelše kkur nozuda.
Tagad zinu, kurš šis palika. Nāis.

šodiena ir nedēļas un mēneša otrā diena

Nu ja. Otrdiena.

...jo kā lai neciena personu, kas prot uzrakstīt OTRDIENA, vai nu viņa to raksta pareizi, vai nepareizi, bet pareizrakstība vēl nav viss.

Bet diena draņķīga.. ārā putenis, slapjš, peļķes, ledus un citas nejēdzības. Pē!

Kas zin to GAN,
- tidlī-bums -
Cik ļoti MAN,
- tidlī-bums -

Cik ļoti MAN,
- tidlī-bums -
Salst Kājas!

Un vēl viens:

...kur ejam mēs ar Sivēnu ir milzīgs noslēpums...

Jo kur šodien biju, ko darīju un kā gāja ir slepena informācija. Vismaz līdz rītdienai vai parītdienai. He.
Bet var gadīties, ka nāksies tā dēļ nogriezt matus..

Šovakar pēdējais mēģinājums pirms ieraksta. Kāds ieraksts?
Koris 'fortius' rīt, 3. martā, gatavojas studijā ierakstīt dažus E.Samta skaņdarbus. Bāigi grūtās dziesmas. Tad jau redzēs kā mums veiksies. Man šī būs pirmā reize studijā. Ierakstīsim laikam radio ēkā.
Pagaidām viss.

aritmija rullē jeb 1. marts

Jaunatnei nav vairs nekādas cieņas pret vecākiem cilvēkiem, kuriem elkoņi ir tieši jūsu sīko galvu augstumā un tā vien gribas jūs izslēgt, grūstās un ņemās, un skaļi uzvedās.


Šodien sporta pedagoģijā tiku nosūtīts uz laboratoriju.
Paminos uz velotrenažiera/spara rata un sirds ritma monitors konstatēja, ka pie lielām slodzēm (pulss ~150->180 x/min) man ir novērojama ekstrasistole pēc katras sestās sistoles.
Jē, esmu aritmisks :))
Patiesībā tas nemaz nav forši. Reāli tas nozīmē, ka būtu jāierobežo fiziskas aktivitātes, kurās uzreiz pamatīgi un ilgstoši tiek noslogota sirds. Sirds ritms normalizējās pie ~130 x/min. Kas savukārt nozīmē, ka man būtu jānodarbojas ar soļošanu, kas mijas ar periodisku džogingu. yeah right :p
Ok, tauta, nelecam ārā no biksēm!
Laikam nekaitētu apmeklēt kardiologu un uztaisīt kardiogrāfiju pie slodzes, un iegādāties sirds ritma monitoru.. ūn mazliet pamainīt treniņus.
Kā nekā, par spīti švakai (precīzāk neprecīzi strādajošai) sirdij, manas darbspējas tika novērtētas kā ļoti labas!
(kas mani sarūgtina vairāk ir tas, ka esmu novājējis par 5 kg :s )

Humoram:
Braucot busā no rīta redzēju tantūzi, kam sarma jau matos un seja atgādina vītola mizu, lasām grāmatu, kurai uz vāka lieliem sarkaniem burtiem izlasāms: "Ķermeņa seksuālā valoda."
Kādu mājās vai nu gaida pārsteigums vai arī pārsteigums jau ir bijis.

Cik dīvaini ir aizmirst, cik pašam gadu.
Vai jums tā ir gadījies? Man gadījās. Šorīt.